Lai gan gada sākumā Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā samazinājās, reaģējot uz nelabvēlīgo situāciju eirozonā, Latvijas eksportētāji pierādīja, ka ir gatavi elastīgai rīcībai. Turpinot veiksmīgu savu preču diversifikāciju, jau nākamajos mēnešos Latvijas uzņēmēji ne tikai atguva, bet pat palielināja savas tirgus daļas pasaules importā.
Kā liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati, Latvijas eksportētāju tirgus daļu pieaugums pirmajā pusgadā bija straujākais to valstu vidū, kuras pievienojās Eiropas Savienībai reizē ar Latviju.
Pārskatā teikts, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas eksports un imports pieauga gan nominālā (attiecīgi par 4,7% un 6,2%), gan reālā izteiksmē (attiecīgi par 3,9% un 4,9%). Otrajā ceturksnī preču eksporta un importa gada pieaugums reālā izteiksmē bija diezgan līdzīgs (attiecīgi 3,9% un 5,1%).
Gan preču eksporta, gan importa gada pieaugums joprojām bija pozitīvs, tomēr augstākas bāzes un ierobežota ārējā pieprasījuma ietekmē vērojama arvien spēcīgāka kāpuma tempa samazināšanās.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomisti, preču eksportā straujākais izaugsmes temps otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija lauksaimniecības un pārtikas produktiem - par 27,2%. Pieauga arī parastā metāla un metāla izstrādājumu eksports - par 12,5%, kā arī mehānismu un elektroiekārtu eksports - par 8,9%.
Eiropā turpinās būvniecības tirgus lejupslīde, tāpēc koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieauguma temps būtiski krities - otrajā ceturksnī gada pieaugums bija tikai 1,5%. Savukārt kokrūpniecības nozares pārstāvji norāda, ka kokrūpniecībā pamazām sākas lejupslīde un otrajā pusgadā nav gaidāmi pozitīvi pavērsieni.
Otrajā ceturksnī eksporta un importa cenas pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, turklāt importa cenu kāpums bija straujāks nekā eksporta cenu pieaugums. Eksporta cenas gada laikā palielinājās par 2,7%, bet importa cenas - par 8%.
Otrajā ceturksnī, importa cenu kāpumam apsteidzot eksporta cenu pieaugumu, kopējie tirdzniecības nosacījumi pasliktinājās par 0,4%. Nozaru dalījumā straujākā tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās bija vērojama minerālproduktiem, kā arī dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam. Turpretī labvēlīga tirdzniecības nosacījumu dinamika saglabājās augu valsts produktiem, plastmasas izstrādājumiem un pārtikas rūpniecības ražojumiem.
Kā raksta Latvijas Bankas ekonomisti, neraugoties uz tendencēm eirozonas tautsaimniecībā, Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka augustā nedaudz uzlabojies eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums, bet trešajā ceturksnī uzlabojušies gan eksporta pasūtījumu apjoma, gan konkurētspējas novērtējuma rādītāji, tostarp ievērojami uzlabojies uzņēmēju nākotnes redzējums konkurētspējai Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tas liecina, ka Latvijas eksportētāji jūtas samērā pārliecinoši, turpinot veiksmīgu preču diversifikāciju un tirgus daļu palielināšanu.