Pēc viņa domām, Latvija pašlaik ir daudz spēcīgāka, nekā bija, ieejot 2008.-2009.gada krīzē.
Vienlaikus Rutkaste uzsver, ka darbs vēl nav pabeigts un 2012.gada budžeta pieņemšanas veids un forma būs ļoti svarīga turpmākajā valsts attīstībā.
"Jumtus vētrās norauj tiem, kas tos nenostiprina. Nedrīkst aizmirst, ka vienos vai otros apstākļos Latvijai nākamajos gados būs jāveic ievērojami parāda apkalpošanas maksājumi, tātad jāaizņemas finanšu tirgos," atgādina centrālās bankas eksperts.
Ja Latvija ar 2012.gada budžetu nostiprināšot uzticību, tad likmes, īpaši uz apkārtējo problēmu fona, būšot patīkami zemas, un arī Latvijas uzņēmumiem būšot vieglāk strādāt un arī ar nodokļiem pildīt valsts budžetu. Savukārt, ja Latvija uzticību deldēs, tad viegli, īpaši satraukta tirgus apstākļos, varam atkrist tur, kur bijām, un iepriekšējās pūles būs izrādījušās veltīgas.
Kā skaidro Rutkaste, pašreizējās problēmas dažādos pasaules reģionos spilgti rāda, ka atbildīga budžeta veidošana un fiskālās ilgtspējas nodrošināšana ir nozīmīgs ekonomiskās politikas aspekts. Ja politikas veidotāji to neņem vērā, tad finanšu tirgi tos soda ar augstām likmēm, kas vēl vairāk sarežģī situāciju. Tādējādi, viņaprāt, tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas izvēle bija mērķtiecīga un pareiza.
Pēc Rutkastes domām, sākot savlaicīgu un atbilstošu budžeta izdevumu samērošanu ar ieņēmumiem, esam ieguvuši uzticības kredītu. Par to liecinot arī tas, ka pašlaik PIIGS valstu (Portugāles, Itālijas, Īrijas, Grieķijas un Spānijas) problēmas neatstāj uz Latviju nekādu iespaidu, jo tirgi tic, ka ar pēdējo konsolidācijas raundu tiksim sekmīgi galā.
"Tas parāda, cik svarīgi ir 2012.gada budžetu pieņemt ātri, neradot lieku nervozitāti, konsolidāciju veikt uz izdevumu samazināšanas, nevis nodokļu celšanas rēķina, un tiekties uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Ja šajā ziņā novirzīsimies no ceļa, zaudēsim uzticību un būsim atpakaļ notikumu virpulī, kādus piedzīvojām iepriekšējos gados," brīdina Rutkaste.
"Ja politikas veidotāji ASV un it īpaši Eiropā ne tikai vārdos būs apzinājuši problēmas, bet patiesi veiks savu mājas darbu, sakārtojot valstu finanses, savukārt Latvija pārliecinoši pabeigs budžeta sakārtošanu un 2014.gadā būs gatava ieviest eiro, Latvijai otrs recesijas vilnis nedraud," uzskata Rutkaste, piebilstot, ka nekad nevar par 100% izslēgt ekonomiskas katastrofas iestāšanās varbūtību, kāds bija "Lehman Brothers" bankrots 2008.gada rudenī, kas asi saviļņoja visas pasaules ekonomiku.
"Ja ievērojami kristu Latvijas tirdzniecības partnervalstu, tostarp lielo valstu, ekonomikas, tad Latvija kā maza un atvērta tautsaimniecība nevarētu palikt "sausām kājām"," atzīst Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks.