Centrālās bankas mājaslapā publicētā rakstā ekonomiste atgādina, ka inflācija ir jebkurā ekonomikā pastāvoša parādība. Mūsu ikdienas patēriņa preču cenas ietekmē visdažādākie faktori, piemēram, algu līmenis, izejvielu cenas, transporta izmaksas, starpnieku izmaksas, kā arī produkta kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība.
Viņa skaidro, ka eiro ieviešana radītu mazāku ietekmi, nekā to nereti rada pārtikas vai naftas cenu pārmaiņas viena mēneša laikā.
"Tāds plaši izmantots pārtikas produkts kā kartupeļi. Jūs noteikti esat lasījuši, ka Latvijas zemnieku audzētos tupeņus gada nogalē aktīvi uzpērk rumāņu un holandiešu uzņēmēji. Šāda situācija pēdējos gados nebūt nav unikāla - 2011.gada janvārī Krievijas uzpircēji burtiski "izslaucīja" Latvijas dārzeņu noliktavas un kartupeļu cena pieauga ļoti strauji. Zināt, kāda ietekme uz inflāciju būtu kartupeļu cenas pieaugumam par 50% 2013.gada janvārī? Puse no tās ietekmes, kas vairākumā jauno eirozonas dalībvalstu radās no eiro ieviešanas," raksta ekonomiste.
Kartupeļu cenas pieaugums par 50% janvāra gada vidējās inflācijas rādītāju ietekmētu par 0,15 procentpunktiem, savukārt vienreizējais eiro ieviešanas efekts uz inflāciju citās valstīs - Igaunijā, Slovākijā, Maltā, Kiprā, Slovēnijā - svārstījies 0,2-0,3 procentpunktu robežās. Tas liecina par minimālu cenu efektu no eiro ieviešanas, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas.
"Nesenā Igaunijas pieredze diemžēl sakrita ar pārtikas un energoresursu cenu celšanos pasaules tirgos, kas kopumā ietekmē cenu līmeni izteiktāk nekā nacionālās valūtas maiņa, tomēr jāpiezīmē, ka no šādiem cenu kāpumiem nav iespējams izvairīties ar nevienu pasaules valūtu. Tas nozīmē, ka Igaunija inflācijas kāpumu būtu piedzīvojusi, arī paliekot pie kronas, un galvenais vaininieks bija neizbēgamais cenu kāpums pasaules tirgos, bet eiro ieviešanas tiesa ir tikai šie iepriekš minētie 0,2 līdz 0,3 procentpunkti," skaidro Bambale.
Ekonomiste atzīst, ka eiro ieviešana uzņēmējiem radīs izmaksas. Tomēr šis solis bija plānots jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, turklāt izmaksu amortizācija var notikt ilgā laika periodā.
Lai nepieļautu negodprātīgu uzņēmēju rīcību, izmantojot nacionālās valūtas maiņu savas peļņas palielināšanai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām veiks cenu uzraudzības pasākumus, sākot no 2013.gada sākuma līdz pat 2014.gada beigām.
"Gadījumā, ja pircējs ievēro, viņaprāt, nepamatotu cenu kāpumu, paziņošana PTAC būtu pareizākais solis. Arī tirgus mehānisms nodrošina, ka komersantu interesēs nav vienpusējs un nepamatots cenu palielinājums, jo tas nozīmē patērētāju aizplūšanu pie konkurentiem, kas necenšas iedzīvoties uz eiro ieviešanas rēķina. Biznesā tas ir smagākais iespējamais sods - reputācijas zaudēšana. To apstiprinās jebkurš uzņēmējs un nozares organizācija," uzsver Latvijas Bankas pārstāve.
Nacionālās valūtas maiņa radīs daudz izmaiņu ikviena naudas lietošanas paradumos un cenu uztverē. Maiņas kurss būs: viens eiro pret 0,702804 latiem jeb viens lats būs 1,42 eiro. Maiņas kursa dēļ cenas liksies augstākas, kaut pirktspēja mainījusies nebūs - algas augs tādā pašā apjomā, norāda centrālās bankas pārstāve un atzīmē, ka, domājot par šādām situācijām, Latvijas eiro ieviešanas plānā ir paredzēts paralēlais cenu attēlošanas periods trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas, kā arī sešus mēnešus pēc tās. Šajā laikā uz cenu zīmēm būs jānorāda preču cena gan latos, gan eiro. Tas palīdzēs patērētājiem neapjukt jaunās valūtas apstākļos un dos iespēju novērtēt preces cenu pazīstamā izteiksmē, kamēr aprod ar jauno valūtu, informē ekonomiste.
"Kopumā jāsaka, ka cilvēkiem nav pamata satraukumam par nepamatotu cenu kāpumu eiro ieviešanas dēļ. Eksistē daudz mehānismu, kas nodrošinās godīgu pāreju uz Eiropas vienoto valūtu. Protams, ka nevar izslēgt negodīgu darbību iespējamību, tādēļ aicinu patērētājus būt modriem un pievērst pastiprinātu uzmanību sev svarīgu preču cenām un izvērtēt arī konkurentu piedāvājumu, tādējādi sodot negodīgus uzņēmējus visefektīvākajā ceļā - balsojot ar savu maku," rezumē Bambale.
Jau ziņots, ka Latvija eirozonai vēlas pievienoties no 2014.gada janvāra. Tuvākajā laikā Latvija lūgs Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku sniegt ārpuskārtas konverģences novērtējumu jeb izvērtēt valsts ekonomikas gatavību uzņemšanai eirozonā.