Krīze jau bija sākusies, bet LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs "algā, prēmijās, pabalstos" 2008. gadā saņēma kopumā 180 tūkstošus eiro (pārrēķinot latos saņemto summu). Tikai pēc tam krīzes apstākļi tika attiecināti arī uz LB vadības atalgojumu: Rimšēviča atalgojums 2009. gadā bija "tikai" 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados – attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro.
Taču jau 2013. gadā Rimšēviča atalgojums atkal sāka strauji augt – vispirms par "tikai" sešiem tūkstošiem eiro gadā (115 378 eiro), bet abos nākamajos divos gados kāpums, salīdzinot ar 2013. gadu, ir bijis par 23–25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro. Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl vienu plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski mazāk zināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn. Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41% jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.
Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četrus gadus un arī pēdējā gada laikā sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.
Vienīgais nosacītais zaudētājs ir LB valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums 203 698 eiro 2015. gadā sarucis līdz "tikai" 191 416 eiro.
Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai slēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u. c.
Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru. Lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politisks atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku. Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu. Ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu no dienas kārtības izdevās noņemt pavisam.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 26. jūlija, numurā!
melnais humors
Riko
Latvija var