Kopumā 2023.gada deviņos mēnešos īstenoti 5616 krāpšanas gadījumi.
Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsts 9531 krāpšanas gadījums par kopumā 6,67 miljoniem eiro.
Šogad deviņos mēnešos Latvija bankās konstatēti 2123 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 820 829 eiro. Tāpat konstatēti 2713 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 006 398 eiro, un 780 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 1 095 421 eiro.
Šogad deviņos mēnešos izdevies novērst 4075 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 495 401 eiro, 5090 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 255 eiro un 366 citus krāpšanas gadījumus par 399 181 eiro.
Tostarp septembrī krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 967 000 eiro.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre informē, ka ik mēnesi finanšu nozares uzņēmumi kopā ar Valsts policiju un citiem partneriem iegulda lielus resursus, lai palīdzētu novērst un atgūt cilvēkiem izkrāpto naudu. To apliecina arī novērsto krāpšanas gadījumu statistika. Taču izkrāptās naudas apmērs ik mēnesi Latvijas mērogam aizvien ir ļoti liels.
Tāpēc iedzīvotājiem būtu jākļūst vērīgākiem attiecībā uz to, kam un kādos nolūkos viņi dalās ar saviem bankas pieejas datiem, jo ne vienmēr bankas un tiesībsargājošās iestādes var palīdzēt izkrāpto naudu atgūt, skaidro Bajāre.
Pēc viņas minētā, situācijas uzlabošanā cīņā ar krāpniekiem būtu nepieciešama arī lielāka telefonu operatoru iesaiste, jo noziedznieki bieži izmanto viltotus telefona numurus. Ja iedzīvotājs redz, ka viņam zvana it kā no bankas un vēl runā latviešu valodā, ir mazāks pamats apšaubīt pieprasītās informācijas nepieciešamību.
Finanšu nozares asociācija atzīmē, ka krāpnieki rod arvien jaunu veidus, kā noziedzīgā veidā iegūt no iedzīvotājiem naudu, pašiem to neapzinoties. Pēdējā laikā arvien biežāk novēroti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem un mēģina izkrāpt kādus privātus datus, piemēram, pieeju internetbankai. Tāpat krāpnieki pa telefonu mēdz piedāvāt investēt naudu neeksistējošās investīciju platformās.
Asociācija atgādina, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nezvanīs un kodus saukt neliks. Ja maksājuma saņemšanai kāds prasa ievadīt uz maksājumu kartes atrodamo CVV kodu vai apstiprināt maksājuma saņemšanu ar "Smart-ID", tas skaidri norāda uz krāpšanu. Lai veiktu pārskaitījumu uz kādu kontu, nepieciešams zināt tikai bankas konta numuru.
Savukārt investīciju krāpšanā viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.
Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tika izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā. Pērn tika īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.
2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās tika konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat tika konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits pērn saruka par 30%, izkrāptajai summai samazinoties par 40,2%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits pērn pieauga par 55,1%, izkrāptajai summai augot par 14,5%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 45,4%, izkrāptajai summai pieaugot 2,4 reizes.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir "Swedbank", seko "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" filiāle Latvijā.