Kā skaidro Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, direktīvas mērķis nekādā ziņā nav jaukt nacionālo veselības aprūpes sistēmu. Tās mērķis ir ieviest skaidrību par iedzīvotāju tiesībām saņemt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi visā ES, kā arī atmaksu par šiem izdevumiem. Līdz 25.oktobrim direktīvai jābūt ieviestai visu dalībvalstu normatīvajos aktos.
Direktīva paredz tiesības pacientam saņemt viņa valstī apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksātus arī citā ES valstī. Arī Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties doties saņemt konkrētu pakalpojumu citā dalībvalstī. Valsts pienākums šādos gadījumos būs segt pakalpojuma izmaksas, tomēr tikai tik lielas, cik lielas tās noteiktas pacienta valstī.
Minētie noteikumi attieksies gan uz privāto iestāžu, gan valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat paredzēts, ka veselības aprūpes pakalpojumu cenrādis visiem būs vienāds - gan valsts iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.
Vienlaikus direktīva dod tiesības katrai valstij noteikt, ka ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, lai dotos saņemt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu ārpus valsts. VM pārstāve stāstīja, ka Latvija šo iespēju izmantos. Saņemt atļauju gan vajadzēšot tikai ļoti ierobežotos gadījumos, piemēram, tad, ja pacientam būs nepieciešama ļoti dārga operācija.
Kleina sacīja, ka valsts varēs atteikties izsniegt atļauju tad, ja radīsies bažas par aprūpes kvalitāti - iestāde, uz kuru pacients plāno doties nebūs valsts reģistrā, vai par to būs sliktas atsauksmes -, kā arī tad, ja šo pakalpojumu varēs pietiekami operatīvi saņemt Latvijā.
Arī valsts kompensētos medikamentus varēs doties iegādāties uz citām ES dalībvalstīm, un izmaksas tiks segtas pēc nacionālā zāļu groza.
Tāpat direktīva nosaka, ka katrai valstij ir jāizveido vai jānosaka "kontaktpunkts" jeb iestāde, kurā atrodama visa informācija par valstī iebraukušo pacientu tiesībām, pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sūdzību procedūrām u.c. Plānots, ka Latvijas kontaktpunkts būs Nacionālais veselības dienests.
Jau ziņots, ka no šā gada 25.oktobra jāsāk darboties arī Ārstniecības riska fondam, to paredz 2012.gada augustā valdībā atbalstītie grozījumi Pacientu tiesību likumā.
Līdz ar Ārstniecības riska fonda darbības sākšanu pacienti vai viņu pārstāvji varēs vērsties ar iesniegumu NVD un pieprasīt atlīdzību par viņu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā.
Atlīdzības pacientiem par veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu, izmaksās no 2014.gada 1.maija. Tās tiks izmaksātas no ārstniecības iestāžu veiktajiem riska maksājumiem.