Latvijas iedzīvotājs Meksikā izcieš 10 gadu cietumsodu par narkotiku kontrabandu; kurjerus vervē arī pie mums

Nekā Personīga kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru pētīja, kādēļ uzplaucis šis krīzes laika fenomens un cilvēki par salīdzinoši nelielu samaksu gatavi riskēt pat ar dzīvību. Jau gandrīz divus gadus Latvijas iedzīvotāja Dmitrija Suharova mājvieta ir tūristu iecienītā Meksikas pilsēta Kankūna. Taču ne brīnišķīgās Kankūnas pludmales, bet gan cietums. 2011.gada jūnijā, pārlidojumā no Panamas uz Londonu, Kankūnas lidostas suņi Dmitrija ceļa somā uzoda narkotikas. Robežsargi šokolādes konfekšu maisiņos atrada 11 ar pusi  kilogramu kokaīna. Policija un Meksikas tiesa neticēja, ka Dmitrijs nezināja par kokaīnu un piesprieda 10 gadus cietumā.Dmitrijs stāsta, ka šokolādes konfektes uz Londonu palūdzis aizvest Kolumbijā nejauši sastapts lietuvietis ar iesauku “krievs”. Dmitrijs ieradies Kolumbijā, pie celtniecībā strādājoša drauga. Ceļa naudu sakrājis, strādājot celtniecībā Latvijā. Pārpratuma dēļ draugu viņš Kolumbijā  tā arī neesot saticis.No apcietinājuma Dmitrijs neveiksmīgi mēģinājis sazvanīt lietuvieti. Vēlāk  internetā izlasījis, ka “viņa draugs” nošauts savas mājas priekšā. Beatrise Āboltiņš Trueblood, Latvijas konsule Meksikā: Viņš man jautāja: “Ko lai es daru?” Un man tiešām nav atbildes. Mana atbilde būtu bijusi - kāpēc tu nedomāji no sākuma? Zini, tagad vairs nav nekas, ko darīt. Kad tu esi noķerts ar 11,5 kilogramiem kokaīna un saki, ka nezināji, kas tur bija iekšā, tad tu tiešām esi ļoti grūtā situācijā. Līdzīgi kā vairums Dienvidamerikas cietumu, Dmitrija vienīgais uzdevums tagad ir izdzīvot. Sevišķi grūts bijis sākums, kad cietuma mafija izspieda naudu. Viņš regulāri lūdzis konsulei naudu, citādi viņu draudot nosist. Beatrise Āboltiņš noorganizējusi, ka viņu apmeklē kāds vietējais krievu restorāna īpašnieks. Beatrise Āboltiņš Trueblood Un Igors bija gājis pie Dmitrija, un viņš man teica, ka Dmitrijs esot bijis šausmīgā stāvoklī. Nervu stāvoklī, izmisumā. Viņš teica: “Vairāk par diviem gadiem viņš tur neizdzīvos. Ja jūs viņu nevarat dabūt ārā uz kādu Eiropas cietumu, viņš nomirs.” No sākuma viņš teica, ka viņš iztaisīs pašnāvību. Kādi tie apstākļi - es viņa cietumā neesmu bijusi iekšā, tā kā es nevaru teikt, ka esmu redzējusi. Bet Kankūnā vasarā temperatūra ir pāri par 40. Tur ir milzīgs mitrums, jo esi pie jūras. Viņu ēdiens ir ļoti nabadzīgs - viņi dod rīsus un pupas, un visu, ko Meksikā ēd.Ar konsules palīdzību, nu jau pusgadu Dmitrijs atrodas mazākā cietumā ar 14 ieslodzīto. Mēs ar viņu sazinamies pa telefonu un Facebook, kas cietumniekiem pieejams nelegāli. Nekā personīga Kā tev paiet diena?Dmitrijs - Ceļamies pēc septiņiem, uztaisām brokastis, paēdam, mazgājam drēbes, gatavojam ēst. Mēs paši pērkam visu ēdienu. Ēdiens, ko gatavo cietums, uz šejieni neatnāk. Viņi nes svaigu ēdienu. Piemēram, ja ir vistas zupa, mums visiem atnes tikai vistu. Paši vāram, paši taisam. Labāk, ka pats uztaisa, nevis nezin ko samet.Nezinu, ko es prātīgi varētu gribēt. Vienīgi gultu uztaisīt tā, lai var gulēt kā cilvēks. Tagad nāk karstums, un viņiem tādi prusaki – trīs četras reizes lielāki nekā mūsējie. Nav patīkami gulēt, kad zirnekļi ložņā.Nekā personīga Tad jūs guļat uz zemes tajā šķūnī vai matracī?Dmitrijs - Uz matrača, jā. Bet tā nav apstākļi. Viņiem ir šūpuļgultas, bet vietas jau aizņemtas. Var ilgi gaidīt, kamēr tās atbrīvojas.Dmitrijam nevar palīdzēt arī ģimene. Mamma pazudusi jau pirms 16 gadiem. Tēvs miris. Puiku uzaudzināja vecmāmiņa no Liepas pagasta, kura mazdēlu pēdējos gados redzēja reti. Par arestu uzzinājusi no Ārlietu ministrijas zvana. Stāsta, ka zēnam bijušas zelta rokas. Tikmēr vietējie neslēpj, ka Dmitrijam patika spēlēt spēļu automātus.Vija Grigorjeva, Dmitrija vecmāmiņa - Jā, viņš strādāja rūpnīcā. Viņš bija strādnieks un vieglo dzīvi nemeklēja. To gan. Dodu garantiju. Par pārējo es nezinu, kas gadījās, ka viņam bija jāaizbrauc prom no Latvijas. Bet ļoti gribas, lai Dievs dod nodzīvot un sagaidīt, kad viņš parādīsies. Bet diez vai.Dmitrijs ir klasisks narkokurjers - tā dēvētais narko mūlis.  Savervētie parasti ir 25-30 gadus veci vīrieši, kuriem apmaksā ceļojumu uz kādu Dienvidamerikas valsti. Atpakaļceļā uz Eiropu kurjeriem bagāžā, vai kuņģī jāatved kokaīns. Parasti uz Spāniju, Angliju, vai Holandi. Zināmi vairāki gadījumi, kad latviešiem kokaīna kapsulas kuņģī plīsušas, izraisot nāvi. Krīzes gados vidēji gadā ārvalstīs tika arestēti ap 100 Latvijas valsts piederīgo. Pērn arestēto skaits sarucis līdz 29. Visvairāk šobrīd latviešu ir Peru cietumos, kas ir viena no kokaīna ražotājvalstu trijnieka.Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieksIr divi virzieni vai divi iemesli: viens ir saistīts ar parādsaistībām, to, ka cilvēki, it sevišķi, kas nonākuši kaut kādās konfliktsituācijās vai parādsaistībās ar kriminālo pasauli, un tādā veidā tas tiek atstrādāts. Teiksim, tādā veidā viņš dzēš savus parādus. Un otrs tāds fenomens ir tas, ka tā ir iespēja nopelnīt, ja, šādā veidā, protams, riskējot ar to. Pirms krīzes samaksa narkokurjeram bija ap 6000 eiro. Krīzes laikā, pieaugot potenciālo kurjeru interesei, honorārs nokrita līdz 2000 vai pat 1000 eiro. Apvienoto Nāciju organizācija vēsta, ka jaunu Austrumeiropas vīriešu izmantošana narkokurjeru darbam ir finanšu krīzes fenomens. Daudzi palika bez ienākumiem. Sociālās spriedzes dēļ Austrumeiropā arī trīskāršojies kokaīna patēriņš, kamēr rietumeiropā tas samazinājies uz pusi.Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieksEs domāju, šeit tas jautājums ir tāds, ka mums praksē ir bijušas lietas, kur iesaistās vairāki draugi. Teiksim, viens dzīvo, sāk pelnīt uz kurjerismu, un otrs skatās: “Klausies, baigi forši ir. Nāc pie mums.” Viņš atnāk, nu, un otrs, trešais, un tad visi no viena ciema, visi no vienas ielas, ja. Un, teiksim, ir tāda forma.Garās iesaistīto ķēdes tiek organizētas apzināti, lai nevarētu iziet uz patiesajiem organizatoriem. Latvijas tiesās šobrīd iztiesā vismaz trīs krimināllietas par kurjeru vervēšanu. Gada sākumā Muitas kriminālpārvalde apturēja grupējumu, kuru vadīja Nigērijas un Latvijas pilsoņi.Konsule Beatrise Āboltiņš netic Dmitrijam stāstam par šokolādēs nejauši atrasto kokaīnu. Regulāri tiekoties ar goda konsuliem no citām valstīm, viņa dzirdējusi desmitiem līdzīgu stāstu, kas beigušies ar ilgiem gadiem cietumā. Beatrise Āboltiņš: Kad tu iekrīti tur iekšā, neviens tev vairs nevar palīdzēt, un tu esi pazudis pazudis pavisam. Ja tu gribi beigt savu dzīvi, ir vieglāki veidi, kā izbeigt. Man ir ļoti žēl, ka tie jaunieši ir tik... Un es to saku ar visu... Tik dumji, ka viņiem prāti nav dziļāki vai viņi neredz tos “alternatives”, kā varētu dzīvot tāpēc, ka tā ātrā nauda neeksistē. Un tas risks ir tik ļoti liels. Gada otrajā pusē Ārlietu ministrija plāno uzsākt informatīvo kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par drošu ceļošanu un brīdinātu par riskiem, tai skaitā narkotisko vielu pārvadāšanu.