Viena no vecākajām Latvijas iedzīvotājām ir Emma Bērziņa no Stopiņu novada, viņas jubilejas torti 19. oktobrī mājās Rīgas pierobežā jau rotāja skaitlis 104. Neraugoties uz cienījamo vecumu, viņa vēl rosās dārza darbos un tikko arī uzdejojusi kādā senioru ballē. Jubilejas reizē gaviļņiece ar smaidu dalījās ar mundruma un ilgās dzīvošanas noslēpumu: “Vienkārši par spīti dzīvo. Un ziniet, man kādreiz ieteica radiniece, ka ļoti vēlams un labs ir balzāms. Tas jau bija 80 gados, kad sāku to balzāmu lietot."
Valsts galvenajā iedzīvotāju datu bāzē - Iedzīvotāju reģistrā ar tādu pašu dzimšanas gada skaitli kā Emmas kundzei - 1912. gads - atrodami vēl 32 cilvēki, taču tie nebūt nav vēl vecākie. Sarakstā ir arī kāds Latvijas iedzīvotājs, nepilsonis, kurš dzimis 1898. gadā. Tas nozīmē, ka šobrīd šim cilvēkam ir 118 gadi, un viņš iespējams ir teju vecākais iedzīvotājs uz planētas. Reģistra uzturētāji - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzīst, ka situācija sanāk nedaudz komiska, taču bieži vien cilvēki neinformējot valsts iestādes par kādām izmaiņām tuvinieku dzīvēs.
"Ja cilvēkiem nav piederīgo vai arī viņi dzīvo ārvalstīs un nav piederīgo, kas varētu informēt par miršanas faktu, tad, protams, mums nav nekāda tiesiskā pamata veikt izmaiņas reģistrā un viņš joprojām skaitās starp dzīvajiem," stāsta PMLP pārstāve Santa Jonāte,.
Pagaidām neesot noteikts, cik ilgu laiku reģistrā saglabāsies ieraksti arī par cilvēkiem, kuri dzimuši vēl 19. gadsimta beigās, atzīst S.Jonāte: "Šis jautājums tiek risināts un nepieciešamības gadījumā arī izskatīs iespēju pie kaut kāda noteikta vecuma varbūt šīs ziņas aktualizēt."
Ja Iedzīvotāju reģistrā parādās informācija, ka šobrīd valstī ir 433 cilvēki, kuriem ir 100 un vairāk gadu, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saraksts ar faktiskajiem pensijas saņēmējiem šajā vecuma grupā ir gandrīz 3 reizes īsāks - tajā kopumā ir 155 pensionāri. Vecākajiem - 106 gadi. Stāsta Ivonna Muzikante, VSAA Pamatprocesu vadības daļas vadītāja - “Tās ir sešas personas, kas tiešām ir dzīvas, ko apliecina arī pašvaldību institūcijas. Un 105-gadnieki ir pat vairāk. Diezgan daudz - es pat brīnījos, ka ir tik daudz mums vecu cilvēku un pārsvarā 90% - sievietes.”
Arī aģentūrā uzskata, ka lielās atšķirības starp Iedzīvotāju reģistrā iekļauto informāciju un, piemēram, pensiju saņēmēju skaitu skaidrojamas ar aizbraukušajiem no valsts, par kuriem tuvinieki nav snieguši nekādas ziņas. Skaidro I.Muzikante: "Mums nav pamata un arī iedzīvotāju reģistram nav pamata viņu “nomirdināt", jo nav nekādu dokumentu. Tiem, kuri ir izbraukuši uz ārzemēm, katru gadu jāatjauno dzīvības apliecinājums, tātad notariāli apstiprināts dzīvības apliecinājums. Ja cilvēki mums šo apstiprinājumu neiesniedz, tad mēs pārtraucam izmaksu šī gada beigās."
Tikmēr Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā uzskata, ka no 2013. gada arvien mazāk jābūt tādām situācijām, ka reģistros minētais nesakrīt ar reālo situāciju. Solvita Saukuma-Laimere, TM Dzimtsarakstu departamenta direktore: "Pamatā līdz 2013. gadam tāda elektroniska dzimtsarakstu reģistra nebija, pamatā visi dokumenti tika uzkrāti papīra formā un arī informācija pārējām iestādēm tika nosūtīta papīra formā. Šobrīd šī informācijas apmaiņa notiek elektroniski uzreiz.”
Taču vēl aizvien var būt izņēmuma situācijas, ka līdz Iedzīvotāju reģistram nenonāk informācija par kāda cilvēka nāvi un reģistrā cilvēks formāli vēl skaitās dzīvs. S.Saukuma-Laimere: “Var būt tādi gadījumi, ka persona ir mirusi - tā vai nu ir bijusi vientuļa vai arī nomirusi kaut kādos īpašos apstākļos, ka ne piederīgie nav paziņojuši, ne arī kaut kādām citām personām ir zināms personas miršanas fakts."
Tas nozīmē, ka pagaidām pavisam droši nevar pateikt, cik Latvijā vēl ir ilgdzīvotāju un cik daudz svecīšu liekamas uz viņu jubilejas tortēm.