Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 5% apmērā. Taču ražošanas apmēru izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56%) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4%), savukārt samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā - par 2,1%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 4,6%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmērs samazinājās par 18,5%, tostarp elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 17,2%, bet siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 23,8%.
Būvniecības produkcijas apmērs palielinājās par 7,4%. Tostarp ēku būvniecības apmērs pieauga par 4,8%, specializētie būvdarbi veikti par 20,5% vairāk, bet inženierbūvniecības apmērs samazinājies par 2,4%.
Mazumtirdzniecībā pieaugums bija par 3,8%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 1,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieauga par 5,5%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 8,2%, bet vairumtirdzniecībā bija kāpums par 7%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugums bija par 4%, ko veicināja kravu pārvadājumu palielināšanās par 5,1%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 1,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apmēra pieaugums par 2,6%, kā arī pasta un kurjeru darbību palielinājums par 28,7%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi auga par 4,3%, tostarp izmitināšanā bija kritums par 0,7%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 6,1%.
Datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu eksporta pieaugums par 24 % (faktiskajās cenās) turpināja pozitīvi ietekmēt informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozares attīstību. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauga par 7,6%, tostarp datorprogrammēšana un konsultēšana - par 11,8%, telekomunikāciju pakalpojumi - par 5,9%, bet informācijas pakalpojumi - par 3,9%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 7,1% apmērā nodrošināja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības pieaugums, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums, kā arī būtisks izdevumu samazinājums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi, pārējie administratīvie izdevumi).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares palielinājās par 8,2%, ko veicināja 29,3% pieaugums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā - par 12,2%, savukārt samazinājums par 4,4% bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2019.gada pirmajā ceturksnī pieaugas par 5,4%.
Salīdzinoši nelielos pieaugumu novērtējumus atsevišķās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.
Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem auga par 4%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 2,8%, atpūtas un kultūras pasākumiem - par 5,6%. Iepriekšējā gada līmenī noturējušies mājsaimniecību izdevu par mājokli, kurus veido izdevumi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 2,4%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kāpa par 8%. Būvniecības nozares attīstība veicināja ieguldījumu mājokļos, citās ēkās un būvēs par 7,1%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tostarp transporta līdzekļos) pieauga par 9,3% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) - par 8,9%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka preču un pakalpojumu eksports faktiskajās cenās bija par 172 miljoniem eiro lielāks nekā imports, ko nodrošināja pakalpojumu pozitīvā ārējā bilance.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri šogad pirmajā ceturksnī palielinājās par 3,6%, tostarp preču eksporta (69% no kopējā eksporta) - par 4,5% un pakalpojumu eksporta - par 1,2%.
Savukārt preču un pakalpojumu imports samazinājās par 0,8%. Preču imports, kas veido 86% no kopējā importa, palielinājās par 0,8%, bet pakalpojumu imports samazinājās par 9,2%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, faktiskajās cenās par 11,2% palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tostarp kopējā darba alga auga par 9,7% un darba devēju sociālās iemaksas - par 17,9%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā - par 18,4%, komercpakalpojumu nozarēs - par 13,7%, bet pakalpojumu nozarēs kopā - par 10,1%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 0,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 13%.