2018.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,32 miljardi eiro.
Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP pieaudzis par 1,6%.
Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, mežsaimniecībā un mežizstrādē pieaugums bija 22% apmērā, uzrādot straujāko izaugsmi kopš 2010.gada.
Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgi laika periodu, apstrādes rūpniecībā izaugsme bija 2% apmērā. Nozīmīgākie pieaugumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 15%, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā - par 12%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) - par 10%. Savukārt samazinājums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 3%.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri gada laikā pieauga par 6%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 2%, bet siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 13%.
Būvniecības produkcijas apmēri šogad pirmajā ceturksnī ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 36%, tostarp par 44% vairāk celtas gan ēkas, gan inženierbūves, bet par 16% vairāk veikti specializētie būvdarbi. Pieaugums bija visās inženierbūvniecības apakšnozarēs, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 56%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 61%, bet pārējā inženierbūvniecībā - par 8%.
Būvniecības nozares straujā izaugsme veicinājusi ar to saistīto nozaru attīstību: karjeru izstrādi - par 32%, būvmateriālu ražošanu - par 12%, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus - par 49%.
Mazumtirdzniecībā šogad pirmajā ceturksnī bija izaugsme 5% apmērā, tostarp pārtikas preču tirdzniecībā izaugsme bija 6% apmērā, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā kāpums bija par 3%, bet vairumtirdzniecībā - par 1%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē bija kritums par 1%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 7%, kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību samazinājums par 2%. Savukārt pasta un kurjeru darbībās bija pieaugums par 21%, bet pasažieru pārvadājumos - par 14%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 6%, tostarp izmitināšanā pieaugums bijis par 11%, bet ēdināšanā - par 5%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi minētajā laika periodā pieauguši par 5%, tostarp informācijas pakalpojumos kāpums bija par 13%, telekomunikāciju pakalpojumos - par 10%, bet datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 2%.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē, krītoties produkcijas apmēram, palielinājās izmaksu īpatsvars, kas līdz ar cenu paaugstināšanos noteica samazinājumu par 27%, jo tika ciesti zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības pretstatā peļņai pagājušā gada pirmajā ceturksnī, kā arī par 6% samazinājās komisijas naudas ieņēmumi, klāstīja statistikas pārvaldē.
Savukārt profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs izaugsme bija par 6%, no tā arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā analīzē un pārbaudē kāpums bija par 49%, centrālo biroju darbībā un konsultēšanā komercdarbībā - par 3%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2018.gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 9%.
Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 3%, bet atpūtas un kultūras pasākumiem - par 9%.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada laikā palielinājušies par 19%, bez mājokļiem, citām ēkām un būvēm arī intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) - par 4%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tostarp transporta līdzekļos) samazinājušies par 2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pirmajā ceturksnī palielinājušies par 2%, tostarp preču eksporta - par 5%. Pakalpojumu eksports samazinājies par 5%, ko pamatā ietekmēja kritums transporta pakalpojumu eksportā.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 6%. Preču imports palielinājies par 6%, un galvenokārt to veidoja ievedums no Eiropas Savienības valstīm (75%), pārsvarā - pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Par 10% palielinājies pakalpojumu imports.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, par 11% audzis darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tostarp kopējā darba alga palielinājusies par 11% un darba devēju sociālās iemaksas - par 13%. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 12%, būvniecībā - par 24%, pakalpojumu nozarēs - par 9%.