Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2021.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 1,2%.
Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2020.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, samazinājies par 1,7%.
2021.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē samazinājums novērtēts 3,9% apmērā, mežsaimniecībā - par 3,3%, bet zivsaimniecībā bijis pieaugums par 40,6%.
Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4%, apstrādes rūpniecība - par 1,6%, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana - par 11,2%.
Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6% būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs bija vērojamas atšķirīgas tendences, tostarp koksnes un koka izstrādājumu ražošanā bija pieaugums par 2,5%, bet pārtikas produktu ražošanā bija kritums par 6%.
Būvdarbu apmēra samazinājumu ietekmēja gan Covid-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgi laika apstākļi, proti, bija aukstāks laiks. Lielai daļai būvniecības uzņēmumu tika pabeigti liela apmēra projekti, bet jauni vēl netika sākti. Visās trijās būvniecības apakšnozarēs bija vērojams kritums, kuru ietekmē kopējais būvniecības produkcijas apmērs samazinājās par 12,4%. Būtiskākais samazinājums bija ēku būvniecībā - par 16,6% un inženierbūvniecībā - par 11,6%. Savukārt specializētie būvdarbi veikti par 6% mazāk.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada decembra beigās pastiprināto tirdzniecības ierobežojumu dēļ 2021.gada pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājās par 5,1%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 0,2%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums sasniedza 8,1%, tostarp degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās pieauga par 7,7%. Vairumtirdzniecībā pieaugums bija kopumā par 6,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta nozarē pieaugums par 12,6%.
Turpinoties ārkārtas stāvokļa stingrajiem pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, pasažieru pārvadājumos bija vērojams samazinājums par 50,6%, kravu pārvadājumos - par 1,7%, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 1%. Savukārt pozitīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja pasta un kurjeru darbības - pieaugums par 34,9%.
Tāpat Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi turpināja būtiski ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus, kur samazinājums bija par 53,3%, tostarp izmitināšanā - par 61,8%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā - par 50,7%.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības samazinājumu par 0,4% ietekmēja apmēra kritums informācijas pakalpojumu nozarē par 1,8%, savukārt telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana pieauga par 4,4% un datorprogrammēšanas un konsultēšanas darbības - par 0,6%.
Viena no veiksmīgākajām nozarēm ar pieaugumu 15,2% apmērā bija finanšu un apdrošināšanas joma, kur kāpumu nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare. Finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās ir bijis kritums. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugumu nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas pieaugums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, kur samazinājās bruto izmaksātās atlīdzības, un privātie pensiju plāni, kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēra samazināšanos par 5,8% ietekmēja par 18,2% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē - par 10%. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā, kur pieaugums bija par 24,4%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē bija kritums par 14,5%. Nozarē kritumu ietekmēja apmēra samazināšanās visās apakšnozarēs, taču būtiskākais samazinājums - par 49,8% - bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu - par 25,6%. Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos bija samazinājum par 6,7%, bet ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumos - par 8,1%.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad pirmajā ceturksnī palielinājās par 9,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās - gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, kas uzrādīja IKP samazinājumu par 2,2% šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējums pieauga par 0,4 procentpunktiem (ieguldījums IKP izaugsmē), bet uz periodu attiecināmie produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,5 procentpunktiem.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi samazinājušies par 7,4%. Mājsaimniecību izdevumus jau gadu galvenokārt ietekmē Covid-19 pandēmija, kas sākās pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Valdības pieņemtie ierobežojošie pasākumi joprojām būtiski iespaidoja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi minētajās grupās samazinājās attiecīgi par 53,2% un 54,9%. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) saruka par 6,8%. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,7% vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja laika apstākļi šajā ziemā.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,9%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 4,5%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs sarukuši par 12,9%, ko ietekmēja gan noteiktie ierobežojumi pandēmijas apkarošanai, gan nelabvēlīgie laika apstākļi. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos palielinājušies par 7,9%, bet intelektuālā īpašuma produktos - par 5,5%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri samazinājušies par 1%.
Preču eksports audzis par 4%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi kā arī mehānismi, mehāniskās ierīce un elektroiekārtas. Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja pakalpojumu eksportu, kas samazinājās par 14,6%. Kritumu uzrādīja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, bet palielinājās citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports noturējās iepriekšējā gada līmenī. Preču imports palielinājās par 1,8%, turpretī pakalpojumu imports samazinājās par 8,8%. Preču importā visvairāk tika importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Samazinājies transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu, bet palielinājies citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports.
2021.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 0,7%, tostarp kopējā darba alga samazinājās - par 0,1%, bet darba devēju sociālās iemaksas saruka par 3,7%.
Pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 2,5%, tostarp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas, un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā samazinājums bija par 11,6%, taču valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā bija vērojams pieaugums par 12,5%.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 1,3%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājās par 15%.