Latvijas institūta statuss joprojām neskaidrs

Sākotnēji bija plānots, ka jautājumu par LI statusu Ministru kabineta komitejas sēdē skatīs pirmdien, 1. aprīlī, taču tas atlikts vēl par divām nedēļām. ĀM joprojām par labāko variantu uzskata LI pārveidošanu par publisku nodibinājumu, bet Ekonomikas ministrija – par LI pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Līdz ar iestādes vadītājas Aivas Rozenbergas, simtgades projektu koordinatores Ievas Stares un mediju vizīšu koordinatores Astras Spalvēnas aiziešanu no institūta šā gada sākumā iestādē pašlaik strādā vien divi cilvēki. "Skaidrs, ka arī mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk atrisināt šo situāciju," piebilst ĀM pārstāvis. Šā gada budžeta projektā, kuru šonedēļ iecerēts apstiprināt Saeimā, LI izdevumi plānoti 168 151 eiro. Tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā simtgades gadā. Arī nākamā gada plānā LI izdevumi būtiski kritīsies – līdz 93,5 tūkstošiem eiro. Lielākā daļa izdevumu gan šogad, gan nākamgad paredzēti četru darbinieku atalgojumam, liecina budžeta projekts.

Būt vai nebūt

Ārlietu ministrija joprojām vēlas panākt institūta statusa maiņu, jo kā nodibinājumam LI būšot plašākas iespējas piesaistīt finansējumu, uzsver Beķeris. Taču Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka Latvijas tēls jāveido vienoti un efektīvāk to būtu darīt vienai iestādei. "Ņemot vērā LIAA līdzšinējo pieredzi un resursus, pamatoti būtu, ka šī viena iestāde būtu LIAA, kurai Latvijas institūts ar savu pieredzi būtu vērtīgs papildinājums," Dienai norādīja EM pārstāve Evita Urpena. LI statusa maiņa nemainītu esošo situāciju un nesekmētu mērķtiecīga un vienota Latvijas tēla veidošanu, ir pārliecināta EM. "Abi risinājumi ir racionāli. Ja valdība lems pievienot institūtu LIAA, mums šis lēmums būs jāciena," Dienai atzina ĀM pārstāvis. LI un LIAA apvienošana būtu loģiska, ja valdība nolemtu valsts tēla veidošanā vairāk koncentrēties uz ekonomiku. "Jāsaprot, ko vēlamies no šīs institūcijas," norādīja Beķeris.