Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzlabojās gan preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance, gan ienākumu bilance, skaidroja speciālisti.
Preču un pakalpojumu tirdzniecības negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, jo eksports sezonālu faktoru dēļ saruka nedaudz mazāk nekā imports. Preču un pakalpojumu eksporta un importa gada pieauguma temps bija līdzīgs, nedaudz pārsniedzot 30%. Pozitīvas pārmaiņas bija vērojamas pakalpojumu eksportā –auga sniegto pārvadājumu pakalpojumu (īpaši dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu) vērtība.
Ienākumu konta saldo arī 2011. gada 1. ceturksnī bija negatīvs – 0,5% no prognozētā IKP, un to noteica ārvalstu investoru uzņēmumu Latvijā gūtā peļņa, kā arī dažādu tautsaimniecības sektoru procentu maksājumi par aizņēmumiem, taču negatīvais saldo bija daudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tas palielinājās sakarā ar dividenžu izmaksāšanu.
Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo samazinājās - nedaudz pārsniedzot 3% no prognozētā IKP. Iemesls tam bija Latvijas iemaksu palielināšanās ES budžetā, kā arī privātpersonu saņemto pārvedumu sarukšana. Tomēr būtiski pieauga no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņemtās subsīdijas, vēsta Latvijas Banka.
Finanšu un kapitāla konta saldo 1. ceturksnī bija negatīvs - 50 miljonu latu jeb 1,6% no prognozētā IKP.
Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde pieauga par 184,3 miljoniem latu. Valdībai neuzņemoties papildu ārējās saistības un kredītiestādēm samazinot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa saistības, salīdzinājumā ar 2010. gada 4. ceturksni saruka Latvijas bruto ārējais parāds.
Latvijas Banka informēja, ka atsevišķu Latvijas tirdzniecības partnervalstu pašreizējās ekonomiskās grūtības varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Tomēr gaidāms, ka Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, piemēram, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas straujā ekonomiskā izaugsme un daļēji arī izdevīgās eksporta cenu pārmaiņas svarīgās preču grupās šogad nodrošinās Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances saglabāšanos tuvu sabalansētam stāvoklim.
Tekošā konta pārpalikuma samazinājumu gadā kopumā galvenokārt noteiks ienākumu konta pārmaiņas. Lai gan politiskās aktualitātes Latvijā, iespējams, varētu apgrūtināt savlaicīgu nākamā gada budžeta apstiprināšanu un īslaicīgi atturēt investorus no investīciju lēmumu pieņemšanas, tomēr atsevišķu starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējuma uzlabošanās un joprojām izdevīgais cenu līmenis rosinās ārvalstu investoru intereses pieaugumu par investīciju iespējām Latvijā.