Tas, ka valdība neko nevar darīt ekonomikā, ir ērts uzskats, lai arī neko nedarītu sabiedrības labā. To, ka Latvijas valdībai nevajag regulēt ekonomiku, ir stāstījuši politiķi, ekonomisti, politologi un žurnālisti ilgu gadu garumā.Tomēr tas, ka Latvijas valdība atsakās no savas ekonomikas regulēšanas, nenozīmē, ka Latvijas ekonomikā valda brīvais tirgus. Tas nozīmē to, ka Latvijas ekonomiku nosaka regulācijas, kas nav atkarīgas no Latvijas valdības. Ja ekonomikas attīstības rāmjus nenosakām mēs paši, mūsu vietā tos nosaka citi.Stājoties ES, mēs vēl aktīvi sapņojām, ka kādreiz sasniegsim labklājīgo valstu dzīves līmeni. Rēķinājām, kad Latvijā cilvēki dzīvos tāpat kā Zviedrijā - pēc desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem.Iestājoties ES, pieņēmām Māstrihtas kritērijus. Kā Latvija sasniegs Zviedrijas līmeni, ievērojot Māstrihtas kritērijus? Nekad, to nepieļauj matemātika. Ja noteiktas makroekonomiskās politikas rāmjos Zviedrijas IK pieaugums ir 3% un Latvijas IK pieaugums ir 3%, tad Latvijai panākt Zviedriju nav iespējams. Lai noķertu Zviedriju, Latvijas IK pieaugumam ilgstoši ir jābūt vairākkārt augstākam nekā Zviedrijā. Taču pie liela IK pieauguma Māstrihtas kritēriju ievērošana, piemēram, par inflāciju, ir problemātiska.Pirms divdesmit gadiem ilgas attīstības valstīm noteiktie Māstrihtas kritēriji ir dabiski orientēti vispirms uz stabilitāti, nevis strauju attīstību. To attiecināšana vienādi uz jaunajām un vecajām Eiropas valstīm nosaka divu līmeņu Eiropu, ilgtermiņā paredz dzīves līmeņa atšķirību starp Autsrumeiropas un Rietumeiropas valstīm.Par to vajadzētu diskutēt Latvijai un aicināt šai diskusijai pievienoties arī citas jaunās ES dalībvalstis. Krīzes laiks ir pateicīgs diskusijai par būtiskākajiem jautājumiem, uz kuriem balstās ES kopdzīve. Šodien cilvēku domāšana ir atvērta jaunām idejām. Notikumi Dienvideiropā veicina visdziļāko diskusiju, kas tuvākā gada laikā var nozīmēt milzīgas izmaiņas ES iekšienē.Savukārt savai valstij izvirzīsim beidzot tādus mērķus, kuru sasniegšana nozīmēs reālu labumu Latvijas iedzīvotājiem. Nolemsim divkāršot Latvijas IK uz vienu iedzīvotāju piecu gadu laikā. Mūsu iekšējais tirgus ir mazs ne tikai mazā iedzīvotāju skaita, bet arī zemo iedzīvotāju ienākumu dēļ. Divkāršojuši IK, būsim divkāršojuši arī iekšējā tirgus apjomu.To ir iespējams panākt, tikai īstenojot aktīvu Latvijas valdības ekonomisko politiku.
Latvijas ļaunā pasaka
Ekonomika attīstās pati par sevi. Emigrācija notiek pati par sevi. Valstij nav jājaucas ekonomikā, jo ekonomiku vislabāk regulē brīvais tirgus. Latvijas valdības iespējas ietekmēt ekonomiku ir ierobežotas, un to jau nav ieteicams darīt.Divdesmit gadu šādas un līdzīgas pasakas ir bijušas iecienītas Latvijas politiskajā elitē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.