Pētījumu sagatavojuši Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieki Andis Kudors, Māris Cepurītis un komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Pētījums tapis pēc NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos pasūtījuma.
Pētījumā norādīts, ka Krievijas kampaņa bija vērsta gan uz savu iekšējo auditoriju, gan uz Ukrainas un citu postpadomju valstu auditorijām. Neskatoties uz ievērojamiem preses brīvības pārkāpumiem, Krievijā televīzija ir iedzīvotāju primārais aktuālās informācijas avots ar augstu sabiedrības uzticēšanās līmeni. Plašā auditorija, augstā sabiedrības uzticēšanās, tieši un netieši valsts kontroles mehānismi padara televīziju par piemērotāko kanālu valsts vēstījumu izplatīšanai.
Neskatoties uz relatīvi nelielo Krievijas televīzijas kanālu auditoriju Ukrainā, esošās auditorijas uzticas šiem kanāliem, kas tos padara piemērotus Krievijas vēstījumu izplatīšanai noteiktās mērķauditorijās, sevišķi ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu vidē. Turklāt darbojas multiplikatīvais efekts - klipi no Krievijas televīzijas kanāliem tiek izplatīti sociālajos medijos, par galvenajiem pētījuma secinājumiem portālu Diena.lv informēja Austrumeiropas politikas pētījumu centrā.
Krievijas mediju kampaņa pret Ukrainu tika īstenota sinhroni izplatot saskaņotus vēstījumus visos iesaistītajos TV kanālos. Kampaņa tika īstenota ar augstu intensitāti un adaptīvi mainot galvenos vēstījumus atkarībā no katra laika posma taktiskajiem politiskajiem un militārajiem mērķiem, norāda pētījuma autori.
Atainojot Ukrainas notikumus, Krievijas televīziju ziņu žurnālisti sistemātiski kultivēja baiļu sajūtu. Ukrainas konflikta sākotnējā fāzē tika vairota nedrošības apziņa par nākotni un Ukrainas ekonomisko stabilitāti, kam par mērķauditoriju kalpoja visa Ukrainas sabiedrība. Savukārt, eskalējoties Maidana protestiem, ziņu sižetu priekšplānā tika izvirzīti ukraiņu nacionālie radikāļi un fiziskā apdraudējuma tēma, kas vispirms tiek adresētas Austrumukrainas krievvalodīgajai daļai, teikts pētījumā.
Kopš Viļņas samita Krievijas televīzijas ziņu raidījumi ir mērķtiecīgi degradējuši Maidana protestus, vienlaikus veicinot Krievijas politikas leģitimitāti attiecībā uz Ukrainu. Krievvalodīgo aizstāvēšanu ārvalstīs Krievijas televīziju ziņu sižeti ir nostiprinājuši kā svarīgāko leģitimizējošo faktoru. Krievijas žurnālisti, ziņojot par Ukrainas notikumiem, ir metodiski manipulējuši ar videomateriāliem. Ziņu vizualitātes radīšanā tiek bieži izmantoti inscenējumi, montāžas efekti, amatieru videomateriāli. Šādu komunikācijas paņēmienu izmantošana ir būtiski pastiprinājusi Krievijas ziņu centrālo uzdevumu - politiskās opozīcijas radikalizēšana un Rietumu valstu (ASV, ES) diskreditēšana, secinājuši pētnieki.