Latvijas satelīts Venta – 1 2011. gadā tapa kā izglītības projekts. Satelītā ievietoja AIS sistēmu, kas uztvertu kuģu orientēšanās signālus un tālāk tos noraidītu uz Ventspils augstskolā izveidoto staciju. Papildus Ventā ievietoja kameru, kas uzņemtu zemes fotoattēlus. Par projekta krustmāti toreiz nodēvēja pašreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu (ZZS). Bija plānots, ka satelīts orbītā nonāks tuvāko mēnešu laikā. Reizniece – Ozola 2011. gada septembrī pauda, ka ,"ir raķete Indijā, kurai palaišanas starts ir šī gada pašas beigas, bet tad mums Ventas svars būtu mazliet jāsamazina. Otrs variants ir Krievu raķete Kosmoss nākamā gada sākumā, kur Ventu varētu palaist pilnā apjomā, bet tad laiks ir mazliet vēlāk”.
Nepilnus divus gadus vēlāk, satelīts joprojām atradās uz zemes. Tā palaišanu orbītā nu jau solīja 2013. gada sākumā. "Mēs esam jau gatavi. Igauņi arī tūlīt būs gatavi. Lietuvieši arī grasās tuvākajā laikā pabeigt. Tīri emocionāli un politiski būtu svarīgi, lai Latvija būtu pirmā ar savu satelītu," 2013. gada janvārī pauda Reizniece – Ozola. Lietuva un Igaunija gan pamanījās apsteigt Latviju un savus satelītus izplatījumā nosūtīja pirms diviem gadiem. Turklāt Igaunijas satelīts savu misiju jau beidzis, jo šādu pavadoņu strādātspēja ir tikai aptuveni viens gads.
Tikmēr Venta-1 joprojām turpina savu ceļu pa Vāciju un “iziet” nepieciešamās pārbaudes pirms tās palaišanas orbītā. Bažas par pašu satelītu un tā iespējamo nonākšanu izplatījumā pauž Ventspils augstskolas rektore Gita Rēvalde. Viņai nav pārliecības par to, ka Venta-1 saglabājusi tās sākotnējo veidolu ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli. Turklāt arī komunikācija ar projekta vadītāju, Vācijā strādājošo Induli Kalniņu, nevedas. Venta-1 netiek palaista atsevišķi, bet tā tiek palaista kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Iespējams, ka dokumentos figurē, ka Venta-1 ir itāļu satelīta daļa, kas to situāciju padara vēl sarežģītāku. Šobrīd man nevar būt ne par ko pilnīga pārliecība. Vienīgais, ko es esmu redzējusi vizuāli, kas man tika demonstrēts, manuprāt, mazliet atšķīrās no tā, ko es redzēju 2013. gadā,” norāda Rēvalde.
Ventspils augstskola no Vācijas neesot saņēmusi satelīta tehnisko specifikāciju. Taču zināms, ka tā svars ir samazināts. Neskaidrību dēļ Rēvalde lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai deleģēt neatkarīgu speciālistu, kurš varētu doties uz Vāciju. Viņam būtu jāizpēta, vai Venta-1 ir tas pats satelīts, kas tika radīts pirms pieciem gadiem Ventspilī. "Man tas izklausās savādi un dīvaini, ka es no preses uzzinu par to. No Ventspils augstskolas es neesmu saņēmis šādu informāciju,” norāda Vācijas puses pārstāvis, Venta-1 projekta vadītājs Indulis Kalniņš.
Neskaidrības ir arī par finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrijā apgalvo, ka projekta kopējās izmaksas ir 250 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Ventspils augstskolas dokumentos parādās lielāka summa: 300 tūkstoši eiro, no kuriem 75 tūkstoši eiro atvēlēti Venta-1 palaišanai izplatījumā. Tam būtu jānotiek līdz 2020. gada beigām. Citādi satelīta palaišanai atvēlētā nauda būšot jāatmaksā. "Pagājušajā gadā līgumu pagarinājām. Tas laiks ir iedots pietiekoši ilgs, lai varētu visas tās tehniskās, līgumiskās saistības nokārtot un visas domstarpības ar Brēmeni atrisināt,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.
Pretrunīga ir arī publiski pieejamā informācija par Venta-1 palaišanu orbītā brīdi. Iecerēts, ka Venta-1 izplatījumā dosies kopā ar itāļu satelītu Max Valier. Tie būs izvietoti uz Indijas nesējraķetes. Max Valier mājas lapā redzams, cik dienas palikušas līdz tā nonākšanai izplatījumā. Plānotais starta datums – 15 maijs. Taču citviet starta datums mainīts uz 31. maiju, bet atšķirībā no Max Valier, Venta-1 šajā sarakstā nav atrodama. "Līdz pat vakardienai starta datums bija 26. maijs, vakar es saņēmu paziņojumu, ka indieši starta datumu plāno 31. maijā, bet kosmosa lietās ir tā, ka, faktiski, jūs nevienai raķetei pirms starta nevarat atrast precīzu palaišanas laiku," skaidroja Kalniņš.
Palaišanas laiks tiekot precizēts atkarībā no tā, cik gatava startam esot nesējraķete, kā arī uz tās novietojamie satelīti. Ja tomēr Venta-1 paliek uz zemes, vāciešiem Latvijai būs jāatmaksā palaišanai atvēlētie 75 tūkstoši eiro. Taču pārējos ieguldījumus neviens neatprasīs, jo satelīts ir pabeigts.