Tas dos uzņēmējiem stabilitāti un ļaus strādāt tūrisma nozarei, pārliecināts ministrs. Viņš kā piemēru min Lietuvu un Igauniju, kur saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju svārstās ap 16, kas nozīmē, ka vienu nedēļu situācija varētu būt viena, otru – cita. Šāda "raustīšanās" neļauj tūrisma nozarei normāli strādāt, uzsver Vitenbergs.
"Uzskatām, ka šāda lēmuma pieņemšana (pašizolācijas noteikšana iebraucējiem no Lietuvas un Igaunijas – red.) būtiski mazinās Latvijas ekonomisko aktivitāti, primāri visasāk atkal ietekmējot tieši tūrisma nozares darbību. Faktiski varam teikt, ka Baltijas tūrisma tirgus tiek aizslēgts, ņemot vērā, ka vietējais tirgus un tuvākās kaimiņvalstis vēl bija pēdējā iespēja izdzīvot tūrisma komersantiem. Regulējums ir neskaidrs gan komersantiem, gan iedzīvotājiem un nebūs iespējams izsekot tā piemērošanai," norāda ministrs.
Taujāts, vai sliekšņa paaugstināšana nepasliktinās epidemioloģisko situāciju, Vitenbergs pauž, ka gadījumu skaita palielināšana līdz 25 nav pārāk augsta, un to, kā situācija attīstīsies nākotnē, nezina neviens. Tāpat risinājums varētu būt noteikums iebraucējumiem obligāti valkāt masku. Vitenbergs arī atsaucas uz Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par vidējo slieksni, kad jāsāk ievērot pašizolāciju, noteikt 25 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju.
Pārmērīgi augstu
Tikmēr gan Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Oskars Šneiders, gan Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Birģis uzsver, ka pašlaik tas ir tikai diskusiju objekts EK un šādas rekomendācijas praksē vēl neesot. Briģis ir pārliecināts, ka sliekšņa paaugstināšana līdz 25 Latvijas apstākļos ir pārmērīgi augsta un nozīmētu epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!