Kopš šī gada februāra Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas studenti pasniedzēju vadībā, sadarbojoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, veica apjomīgu pētījumu par jauniešu finanšu lietpratību. Pētījumā studenti diskutēja un intervēja vidusskolēnus 19 skolās visos Latvijas reģionos. Rezultātā konstatēja problēmu, ka daļai skolēnu prasmes rīkoties ar naudu ir nepilnīgas. Jaunieši neizjūt sevi kā kopējās naudas plūsmas sastāvdaļu, stāsta viena no pētījuma autorēm Elza Ungure.
Galvenie informācijas avoti jauniešiem par finanšu lietpratību ir ģimene un skola. Ģimenēs par finansēm tiek runāts nepietiekami, atklāj pētījuma autors Jānis Grīntāls. Bet Dace Lasmane pauž, ka arī pašreizējais mācību standarts neveicina skolēnu finanšu lietpratību. Skolā iegūtās teorētiskās zināšanas šobrīd ir vērstas uz to, kā nopelnīt, nevis saprātīgi tērēt. Tiek akcentēts praktisko iemaņu trūkums mācību programmā.
Lai uzlabotu jauniešu zināšanas par finanšu jautājumiem un veicinātu spēju pieņemt finansiāli izsvērtus un pamatotus lēmumus, pētījuma autori rosina pārmaiņas mācību priekšmetu saturā un iesaka veicināt skolu sadarbību ar uzņēmējiem un vecākiem, stāsta studente Māra Laizāne.
Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis apgalvo, ka darbs pie mācību saturu pilnveides ir sākts. Vasiļevskis atklāj, ka izmaiņas plānots sākt ar metodiskajiem materiāliem skolotājiem, lai to pašu mācību saturu mācītu vairāk no praktiskās puses, ieviešot stundās vairāk ikdienas dzīves situācijas un dodot iespēju tās apspriest un izvērtēt. Tāpat plānots arī pilnveidot skolotāju mācītprasmes dažādu kursu formā.