Ja slimnīcās antibiotiku patēriņš ir augstākais Eiropā, tad ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņš ir zems - Latvija šajā ziņā ir trešajā vietā no beigām - to apsteidz tikai Nīderlande un Igaunija. Savukārt Latviju antibiotiku lietošanas ziņā ambulatori apsteidz tādas valstis kā Zviedrija, Somija, bet visvairāk antibiotikas ārpus slimnīcas lieto Kiprā un Grieķijā.
Vienlaikus Dimiņa uzsvēra, ka kopš 2009.gada Latvijā ir neliela tendence palielināties antibiotiku patēriņam. Tas liek aizdomāties par to, ka ir pienācis laiks sabiedrībai atgādināt par antibiotiku pareizu lietošanu. Eksperte atgādināja, ka antibiotikas ir efektīvas tikai baktēriju izraisītu infekciju ārstēšanas gadījumos, tās nestrādās, lai mazinātu saaukstēšanās vai gripai līdzīgus simptomus. Viņa skaidroja, ka jebkura infekcija saistās ar risku, ka būs jālieto antibiotikas, tāpēc ir jādara viss, lai mazinātu infekciju risku, un šī medikamentu grupa tomēr nebūtu jālieto.
Viena no aktuālajām problēmām saistībā ar antibiotiku lietošanu ir baktēriju rezistence pret tām - šī problēma ir ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo baktērijām piemīt spēja pielāgoties un pasargāt sevi no iznīcināšanas ar antibiotiku palīdzību. Kopumā Latvijas situācija antibiotiku rezistences ziņā ir vidējā līmenī - ir baktērijas, kas ir mazāk rezistentas, un ir tādas, kurām rezistences rādītāji ir salīdzinoši augsti. Piemēram, Latvijā salīdzinoši slikta situācija ir ar e.coli baktēriju, kas var izraisīt urīnceļu un citas nopietnas infekcijas. Šīs baktērijas rezistence ir salīdzinoši augsta visā Eiropā.
18.novembrī visā Eiropā jau sesto reizi tiks atzīmēta Eiropas Antibiotiku diena, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana rada mikroorganismu rezistenci jeb noturību pret antibiotikām. Rezistentas baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs.