Raidījums atsaucas uz Valsts Zemes dienesta pētījumu, kurā secināts, ka tieši ārpus NVS dzīvojošajām personām uzturēšanās atļauju iegūšana ir galvenais investīciju iemesls Latvijā.
Uzturēšanās atļaujas, ko Latvija izsniedz trešo valstu pilsoņiem pret noteiktā vērtībā iegādātu nekustamo īpašumu kļūst aizvien pieprasītākas un tās saņēmuši jau četrarpus tūkstoš cilvēku. Viņu kopējais ieguldījums īpašumos tuvojas trīssimt miljoniem.
Ozolnieku novadā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, šobrīd deklarējušies jau 35 Ķīnas pilsoņi, bet kopumā termiņuzturēšanās atļaujas pēc īpašuma iegādes saņēmuši 155. Ozolniekos dzīvojošie ķīnieši nav runīgi un nevēlas publicēties. Toties viņi ir pieteikuši savus bērnus mācībām Ozolnieku izglītības iestādēs un viss liecina, ka vismaz daļa nogruntējusies uz palikšanu. "Daļa dzīvo un daļai ir tikai īpašums. Mums te ir ciešāks kontakts ar 4 ģimenēm, kas nākušas uz domi," norāda Ozolnieku novada domes deputāts Guntis Rozītis (LZS).
Priekšrocība Ozolniekos, tāpat kā Cēsīs, kur dzīvo piecas ģimenes no Ķīnas, ir tā, ka pietiek iegādāties tikai 50 tūkstoš latu vērtu īpašumu. Rīgā, Rīgas reģionā, lielajās pilsētās un Vidzemes piejūrā tie jau ir 100 tūkstoši. Šīs vietas izvēlas lielākais investoru skaits, ko veido Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas pilsoņi. Piemēram, Rīgā, vienā no Skanstes virsotnēm trešdaļa dzīvokļu pārdoti tieši nerezidentiem, galvenokārt no Krievijas. Aizvien iekārojamāki kļūst īpašumi arī Saulkrastos, kur tos iegādājušies galvenokārt Krievijas pilsoņi. Pastāvīgi gan te uzturoties vien retais. Un lielākais darījumu apjoms ir ar apbūves gabaliem. Tiesa gan – nekāda celtniecība tur nav sākusies.
Valsts Zemes dienests, apkopojot datus par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem pēc izmaiņām Imigrācijas likumā, izpētījis, ka nerezidenti šajā laikā Latvijā ieguldījuši teju pusmiljardu latu un tikai pusē no šiem gadījumiem prasītas uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta analīzi, saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām veikti ieguldījumi aptuveni 250 miljonu latu vērtībā. Bet vienlaikus šajā pašā periodā ir trešo valstu pilsoņu pirkumi par vēl vairāk nekā 200 miljoniem latu, kur nav sekojuši lūgumi pēc termiņuzturēšanās atļaujām. "Līdz ar to te ir jautājums, vai NVS pilsoņiem prioritāras ir investīcijas vai termiņuzturēšanās atļaujas. Ļoti daudz darījumu notiktu bez šīm atļaujām," secina Valsts zemes dienesta analītiķis Māris Grīnbergs.
Zemes dienests secina, ka uzturēšanās atļauja kā prioritāte, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir pircējiem, kuri nenāk no bijušajām NVS valstīm. Un tādu ir patiešām daudz un kļūst vēl vairāk. Turklāt 57 uzturēšanās atļaujas saņēmuši cilvēki, kuri nāk no terorisma riska valstīm. Viņi pārbaudīti īpaši rūpīgi. Latvijā īpašumi tagad pieder arī Afganistānas, Irānas, Dagestānas, Čečenijas, Sīrijas, Libānas, Ēģiptes un citām valstīm.
Saņemot no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījumu, Satversmes aizsardzības birojs pārbauda vai konkrētā persona nav nonākusi SAB vai tā ārvalstu partnerdienestu uzmanības lokā par sadarbību ar specdienestiem, vai arī par saistību ar ārvalstu organizētās noziedzības grupējumiem. "SAB saņem vairākus pieprasījumus dienā pirms uzturēšanās atļauju izsniegšanas un tās kopējās tendences ir tādas, ka tas skaits turpina pieaugt," raidījumam De Facto apliecina SAB pārstāve Baiba Rāta-Saliņa. Šīs personas pārbauda arī Drošības policija.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šobrīd trūkumus uzturēšanās atļauju kārtībā neredz. Toties secinājusi, ka būtu maināms īpašumu vērtības slieksnis, kas ļauj tikt pie Latvijas dokumenta. Tā, piemēram, Rīgas plānošanas reģionā ir gan vērtīgi īpašumi Pierīgā, gan arī, piemēram, mājas Jaunpilī, kur 100 000 latu robežu varbūt sasniedz tikai Jaunpils pils. Pārskatot šos sliekšņus, Rīgai varbūt pat nedaudz varētu celt īpašuma vērtības robežu, bet citviet – diferencēt. Piemēram, Ozolniekiem, iespējams, adekvātāka būtu 70 000 latu robeža, bet Jaunpils būtu tuvāka 50 000. PMLP savas pārdomas par īpašumu vērtības slieksni uzturēšanās atļauju saņemšanai jau ir izteikuši Saeimas deputātiem. Saeimā drīzumā plānots ķerties pie Imigrācijas likuma uzlabošanas, un tā ietvaros varētu precizēt arī šos investīciju sliekšņus.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde dažādu iemeslu dēļ šajā laikā atteikusi izdot termiņuzturēšanās atļaujas vien nepilniem trim procentiem jeb 34 investoriem. Šīs Imigrācijas likuma normas valsts budžetam tiešā veidā ienesušas vairāk nekā deviņus miljonus latu.