"Latvijas Vēstneša" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele norādīja, ka Latvijas Vēstnesis ik gadu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai valsts kapitāla turētāja pārstāvim izvērstu budžeta plānu, kā arī ik ceturksni sniedz pārskatus par budžeta izpildi un līdzekļu izlietojumu. Oficiālā izdevēja mājaslapā ik mēnesi tiek publicēts amatpersonu atalgojuma apmērs, turpat jebkuram interesentam pieejami arī uzņēmuma gada pārskati. Tāpat katru gadu uzņēmuma finanšu pārskatus kontrolē un sniedz atzinumu zvērināti revidenti. "Nekādi pārkāpumi līdz šim teju 20 gadu laikā nav fiksēti," viņa pavēstīja.
Pēc Ābeles teiktā, izvērsts uzņēmuma līdzekļu izlietojums jebkuram interesentam Ministru kabineta mājaslapā bija pieejams 2010.gadā, kad valdība izskatīja "Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju", pēc kuras apstiprināšanas sākās Oficiālo publikāciju likumprojekta izstrāde. "Tādēļ LDDK izteiktie apgalvojumi par līdzekļu izlietojuma necaurredzamību ir klajā pretrunā ar īstenību. Vēl vairāk – aicinot LDDK pārstāvjus prezentēt izmaksas, par kurām atsevišķi informācijas biznesā ieinteresētie uzņēmēji būtu gatavi veikt tiesību aktu konsolidēšanas funkciju, uzņēmēji aizbildinājās ar to, ka šāda informācija ir komercnoslēpums. Vienīgais publiski paustais skaitlis darba grupās ir kāda uzņēmēja piedāvājums ar marķējumu "ierobežotas pieejamības informācija" atpirkt valstij savu sistēmu par vienu miljonu latu un tad turpināt to uzturēt par 0,8 miljoniem latu gadā," sacīja Latvijas Vēstnesis vadītāja.
Viņa arī atgādināja, ka pašlaik Saeimā izskatīšanā ir Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas paredz mainīt pašreizējo finansēšanas modeli, proti, nākotnē Latvijas Vēstnesim nodoto valsts funkciju īstenošana – normatīvo aktu publicēšana un sistematizēšana – tiktu segta no valsts budžeta un to īstenotu valsts aģentūra.
Ābele uzsvēra, ka kopš dibināšanas 1993.gadā Latvijas Vēstnesis valsts deleģētās funkcijas pilda, sedzot to izmaksas no ieņēmumiem par valsts noteiktajiem obligātajiem paziņojumiem jeb sludinājumiem. Pašlaik oficiālo paziņojumu apmaksātāji – dažādas sabiedrības grupas – sedz arī likumu izsludināšanas, Ministru kabineta tiesību aktu publicēšanas, Satversmes tiesas spriedumu un citu tiesību aktu un Saeimas stenogrammu publikāciju izmaksas, palīdz uzturēt bez maksas pieejamo Latvijas tiesību aktu datubāzi likumi.lv un skaidrojumu portālu Par likumu un valsti. Par aptuveni 60 tūkstošiem latu gadā Latvijas Vēstnesis arī dotē vienīgā Latvijas juristu profesionālā žurnāla Jurista Vārds izdošanu.
"Šķērssubsidēšanas mehānisms nav unikāla prakse. Nav tādas Eiropas Savienības direktīvas, kas liek valstij izvēlēties kādu konkrētu savu funkciju finansēšanas modeli. Piemēram, arī Slovēnija oficiālo izdevēju finansē tāpat kā Latvija. Ieņēmumus no oficiālo paziņojumu publicēšanas citu funkciju veikšanai novirza arī oficiālie izdevēji tādās valstīs kā Francija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Rumānija, Slovākija, līdzīgi arī Eiropas Savienības oficiālā izdevuma finansēšanai novirzīti ienākumi no oficiālo paziņojumu publicēšanas," norādīja Ābele.
Jau ziņots, ka LDDK aicinājusi Valsts kontroli un Konkurences padomi izvērtēt Latvijas Vēstneša nelietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu, šķērssubsidējot biznesa pakalpojumu un veidojot negodīgu konkurenci.
Saeimā pašlaik izskatīšanā ir Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas paredz atteikties no oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas papīra formātā. Paredzēts, ka no 2012.gada 1.jūlija līdztekus pastāvēs abas versijas, bet no 2013.gada laikraksts papīra formātā vairs neiznāks.