Selekcionāri par visvērtīgāko uzskata ražotāju ieinteresētību nekavējoties praktiski lietot zinātnieku darba rezultātus, jo tas nodrošina pētniecībā ieguldīto līdzekļu visstraujāko atdevi.
Jauno šķirni raksturo augsta ražība, liela veldres un slimību izturība, augsts cietes un zems proteīna saturs graudos, kuri ir rupji un izlīdzināti. Tie parasti nesadīgst vārpās, bet pārstrādes procesā dod daudz bioetanola. SSIS direktore Sanita Zute vērtē, ka jaunās šķirnes tālāko izplatību Latvijā noteiks galvenokārt bioetanola ražotāju pieprasījums, taču akcentē, ka bagātā cietes satura dēļ tā efektīvi izmantojama arī lopkopībā.
LZA īstenais loceklis, Dr. habil. chem. Valdis Kampars, vērtējot biodegvielas ražošanas perspektīvas Latvijā, atzīst, ka viens hektārs graudaugu var dot 2500 litru, bet viens hektārs rapšu 1300 litru dīzeļdegvielas ekvivalenta un no platību izmantošanas viedokļa bioetanola ražošanai ir pozitīvas iezīmes.
Diemžēl ekonomiskā bilance (pašizmaksa ES ir piecas reizes augstāka nekā Brazīlijā un divas reizes augstāka nekā ASV) ir visai vāja, un šīs nozares tālāka attīstība Eiropā un Latvijā liekas neskaidra. Tiek gaidīts, ka bioetanola ražošana no lignocelulozes būs tas virziens, kurš degvielu ražošanā iesaistīs mežsaimniecību, ievērojami uzlabojot ekonomisko bilanci, pieļauj zinātnieks. Viņš atgādina, ka Latvijā ir ap 360 000 hektāru neizmantotas aramzemes. Pašreizējās biodegvielas ražošanas jaudas ļauj sasniegt apmēram 5% līmeni no benzīna patēriņa valstī, bet pēc lignocelulozes tehnoloģiju ieviešanas to būtu viegli dubultot, secina V. Kampars.
SIA Jaunpagasts Plus valdes priekšsēdētāja padomnieks Armands Gūtmanis pārliecināts, ka graudu audzēšana biodegvielai nekonkurēs ar graudu audzēšanu pārtikai, jo valstī ir pietiekami daudz neizmantotas aramzemes. Šo kviešu audzēšana bioetanolam lētāk izmaksās arī fermeriem, kaut vai tāpēc, ka neprasa pārāk daudz minerālmēslu, vērtēja A.Gūtmanis.