Zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele aģentūrai LETA sacīja, ka Karavela izmantotu iespēju atgriezties Krievijas tirgū, ja tāda pavērtos, un visdrīzāk to darītu arī citi nozares uzņēmumi, jo papildu pārdošana būtu apsveicama. Vienlaikus viņš atzina, ka Krievijas tirgus ir manījies un pārdošanas apjomi tur nebūs tādi, kā bija agrāk.
Pēc viņa teiktā, tā kā Krievija aizliegusi importēt Latvijas zivju produkciju, kompānijas bijušie sadarbības partneri pašlaik kaimiņvalsts tirgū realizē citu ražotāju zivju konservus. Taču zivju konservu pārdošanas apmēri Krievijā ir mazinājušies saistībā ar valūtas vērtības kritumu un ekonomisko situāciju. "Produkti Krievijas [veikalu] plauktos ir kļuvuši apmēram divas reizes dārgāki, jo, kā mēs zinām, valūta divreiz zaudēja vērtību. Savukārt patērētāju ienākumu līmenis ir palicis iepriekšējais. Arī darbvietu skaits ir samazinājies. (..) Līdz ar to - tā vairs nav tā Krievija, kurā mēs strādājam pirms diviem gadiem," teica Endele.
Karavelas līdzīpašnieks norādīja, ka ir grūti spriest, kādi ir Krievijas puses motīvi, publiskajā telpā paziņojot par iespējamu Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas atgriešanos šajā tirgū, jo pirms neilga laika izskanēja pretēja informācija. Pēc viņa teiktā, ir grūti spriest, kāds lēmums sekos, taču ikviens zivrūpnieks cer uz iespēju atsākt eksportu uz Krieviju. Vienlaikus nav zināms, uz kuriem uzņēmumiem tas attieksies un pie kādiem nosacījumiem.
Arī zivju konservu ražotāja Gamma-A valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis aģentūrai LETA teica, ka Gamma-A izmantos iespēju atgriezties Krievijas tirgū, ja tāda iespēja būs, un arī citi nozares uzņēmumi, visticamāk, rīkosies tāpat. "Kurš gan nevedīs produkciju uz turieni, ja vien varēs kaut ko pārdot? Taču, skaidrs, ka nevienam no mums nav nekādas precīzākas informācijas par to, kas tur [Krievijas tirgū] notiks," sacīja Lejietis, piebilstot, ja kāds Latvijas zivrūpnieks izlemtu atteikties no eksporta uz Krieviju, tas, visticamāk, būtu emocionāls, nevis racionāls lēmums.
Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām ir grūti spriest par iespējamo eksportu uz Krieviju, jo nav zināms, uz kuriem uzņēmumiem eksporta atļauja varētu attiekties, par kādiem apmēriem ir runa un kādi būs Krievijas motīvi, ja šāda atļauja tiks dota. Līdz ar to jānogaida līdz brīdim, kad sekos kāda precīzāka informācija.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Latvijas zivrūpnieki viennozīmīgi izmantos iespēju atsākt eksportu uz Krieviju, ja tāda radīsies. Vienlaikus viņš norādīja, ka kādreizējos produkcijas realizācijas apmērus Krievijā var neizdoties sasniegt vai arī tas prasīs ilgu laiku.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas. Pēc viņa teiktā, ekspertiem būs vajadzīgas vēl vairākas nedēļas, iekams pārbaudes noslēgsies, un, visticamāk, pēc jaunā gada Baltijas valstu produkcija varēs atgriezties Krievijas veikalu plauktos. Arī Pārtikas un veterinārais dienests telefona sarunā ir saņēmis apliecinājumu no Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus
Iepriekš jau vēstīts, ka Rosseļhoznadzor nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 1.jūlijā. Tās laikā viena Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta inspektoru grupa pārbaudīja Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumus Karavela, Baņķis, Unda, Sabiedrība IMS un Gamma-A, lai pārliecinātos par to atbilstību Eiroāzijas ekonomiskās savienības valstu, tostarp Krievijas, prasībām. Savukārt otra Krievijas dienesta inspektoru grupa pārbaudīja dzīvnieku barības apritē iesaistītos uzņēmumus - Riagro un Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcu.
Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.