Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.
LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.
"Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums "nekad nevar būt pilnīgi precīzs" - attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam," norādīja Krasnopjorovs.
Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.
"Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija, visticamāk, bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā," akcentēja bankas eksperts.
Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, - 100 000.
"Operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis un atgriezies 2009.gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011.gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 000, kas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā un 2010.gadā (attiecīgi 47 000 un 43 000). Turpinoties šādai tendencei, līdz 2014.gadam no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 000 cilvēku," norādīja ekonomists.
Pēc Krasnopjorova sacītā, uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.
Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos - gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā - aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.
"Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās," norādīja LB ekonomists.