Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Latviju kritizē par fragmentētu pieeju cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā

Latvijā vērojama fragmentēta pieeja cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā, šādu viedokli otrdien konferencē par Eiropas Invaliditātes stratēģiju pauda vairāki uzaicinātie invaliditātes jautājumu eksperti.

Kā konferencē norādīja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, svarīgi domāt par kopējām iniciatīvām, jo patlaban vērojams, ka cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā iesaistītas tikai divas ministrijas - Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Anča pauda nostāju, ka pārējām ministrijām nerūp cilvēku ar invaliditāti intereses, kaut arī šie cilvēki vēlas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, iegūt izglītību, apmeklēt Dziesmu svētkus un veikt citas aktivitātes, kuras var ikviens cits sabiedrības loceklis.

Sustento vadītāja sacīja, ka Latvijā, salīdzinot ar vairākiem gadiem iepriekš, situācija ir uzlabojusies, tomēr svarīgi iesākto attīstību turpināt.

Līdzīgu nostāju pauda Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks un direktora vietnieks Mārtiņš Moors, kurš uzskata, ka Latvijā izpratne sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti un pieņemšana uzlabojas. Moors norādīja, ka kampaņas, projektos veiktās aktivitātes un nevalstisko organizāciju darbs devis rezultātu, tādējādi cilvēki arvien vairāk saprot, kā izpaužas invaliditāte un kas personām ar invaliditāti nepieciešams.

Vienlaikus Moors uzskata, ka Latvijā invaliditāte tiek saistīta ar labklājības jomu, kas, eksperta ieskatā, jau pašos pamatos ir nepareizs priekšstats. Pēc viņa domām, liela nozīme ir arī veselības aprūpes pieejamībai, kaut tikai tagad parādās pirmie centieni integrēt veselības un sociālos pakalpojumus.

Arī Moors uzskata, ka Latvijā pastāv fragmentācija starp nozarēm, kas kavē arī kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Moors norādīja, ka patlaban Latvijā priekšplānā tiek likta labklājības joma, proti, tiek veidoti sociālie pakalpojumi, pie kuriem tiek integrēti citu jomu pakalpojumi, kaut, viņaprāt, pareizi būtu sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti "lipināt" tur, kur tas ir nepieciešams.

Tikmēr Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa norādīja, ka izmaiņas vērojamas arī citu resoru darbībā, proti, pasākumi tiek īstenoti "gan vertikāli, gan horizontāli", turklāt tos īstenojusi ne tikai LM, bet arī citi resori.

Celmiņa sacīja, ka varētu likties, ka progress invaliditātes jomā ir lēns, tomēr, skatoties piecu vai septiņu gadu periodā, esot redzams, ka situācija uzlabojas un izpratne aug. Celmiņa uzsvēra, ka LM nevar būt eksperts visās jomās, tāpēc svarīgi, lai arī citu nozaru speciālisti iesaistās invaliditātes jautājumu risināšanā.

Kā ziņots, šodien notiek konference par Eiropas invaliditātes stratēģiju, aģentūru LETA informēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento pārstāve Irīna Meļņika.

Viņa skaidroja, ka patlaban ES politika invaliditātes jomā tiek veidota, balstoties uz Eiropas Invaliditātes stratēģiju 2010-2020, kurā iekļautas astoņas prioritārās jomas.

Pēc Meļņikas paustā, stratēģijā tiek runāts par pieejamību, vienlīdzīgām līdzdalības iespējām, nediskrimināciju, nodarbinātību, izglītību, sociālo aizsardzību, veselību un darbību invaliditātes jomā ārpus ES. Problēmas šajās jomās aizvien nav atrisinātas, tāpēc šobrīd Eiropas komisija gatavo jaunu piedāvājumu Eiropas invaliditātes stratēģijai 2020-2030.gada, kurā tiks iekļautas šīs, un, iespējams, arī citas darbības jomā, kas ir aktuālas cilvēkiem ar invaliditāti dalībvalstīs.

Lai noskaidrotu, kā Latvijai veicies, realizējot stratēģiju, kā arī uzzinātu ieteikumus jaunās stratēģijas izstrādē, Latvijā ieradīsies delegācija no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kas piedalīsies gan konferencē, gan apmeklēs nevalstiskās organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes.

pievienota 8.-9.rindkopa

 

Top komentāri

M.
M
Es gan nestādos priekšā, kāda vēl savādāka pieeja kā fragmentēta iespējama attiecībā pret fragmentētu grupu. Personas ar invaliditāti būtībā vieno invaliditātes fakts. Vajadzības dažādiem cilvēkiem izteikti atšķiras. Vienīgais, ko var piedāvāt vienoti, būtībā ir finansiāls pabalsts. Jebkāda mērķēta palīdzība spēj risināt problēmas tikai mazai šo cilvēku daļai. Tad kā vēl savādāk risināt, ja ne fragmentēti?
Amadejs
A
Arī mana attieksme ir fragmentēta.Uzskatu ka sociālais budžets ir par lielu-tam tiek tērēts par daudz naudas.Valsts nav abstrakta lieta- tie esam visi mēs ka to budžetu veido.Valstij būtu jāpalīdz cilvēkam pirmajā brīdī- rehabilitēties, apgūt iemaņas un prasmes lai cilvēks varētu pelnīt pats un iespējami pilnvērtīgi dzīvot.Un cik mums nav tādu kas paaudžu paaudzēs skaitās maznodrošināts- jautājums kāpēc un kā problēmu risināt pašā saknē.
Terminoloģijaiirnozīme
T
Tak nesatraucieties par to "fragmentāciju"! Cilvēkam vienkārši gribējās smalki izteikties. Jo cilvēks parasti baidās, ka viņu nesadzirdēs. termini? Vai katrs piektais svešvārds netiek locīts ne pēc nozīmes?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kariņa liktenis premjeres rokās

Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas