Lauku skolā visi savējie

Aizklapē ciet lauku skolu un iedzīvotājiem pazūd jebkāda vēlme tur dzīvot un praktiski apstājas ekonomiskā dzīve. Tādās vietās bez skolas paliek tikai pensionāri - kad tie apmirst, tad paliek krāsmatas un tukšums. Visā pasaulē skolas uztur pašvaldība - tiesa gan citur nav tik centralizēta nodokļu politika. Bērnu skaitam šeit gan nav nekāda lielā nozīme - esmu mācījies tādā lauku skolā un nereti var arī 8. klases skolniekam pamācīt 9. klases vielu un 9. klases skolniekam ar par ļaunu nenāk atsvaidzināt kādas iepriekšējā gada zināšanas. Mazs skolnieku skaits prasa no skolotāja kaut kādu izveicību un pielāgošanās spēju - stipri šaubos, ka pilsētas skolā 9. klases skolnieki apgūst labāk vielu, ja klasē ir 30+ skolnieki. Lauku skolā bērni nevar atļauties spļaut skolotājai un vēl to iekaustīt, kamēr pilsētas skolās, kur skolotājiem nav nekāda kontakta ar vecākiem un kur valda bara instinkts - tas ir pilnīgi iespējams un plaukst un zeļ kopā ar skolnieku pazemošanu savā starpā. Tas arī ir izbaudīts un sekmes un zināšanu iegūšanu šāda pieeja pilnīgi neveicina. Bērni, atšķirībā no pieaugušajiem ir kā atvērtas lādes, kas jāpiepilda un kur nereti no tiem kas piepilda(UN NEVIS NO PAŠIEM BĒRNIEM) ir atkarīgs kādu cilvēku iegūs sabiedrība. Pieaugušam cilvēkam ir par vēlu ko mācīt - viņš jau ir gatavs produkts ar savu izvēli un lauku skolas ar savu unikālo attieksmi pret bērnu ir ideālas.

Lai kljuutu par skolotaaju, ir JAAMAACAAS un JAASTUDEE. Tikai padomijaa kaut kaads kurinaataajs vai kraaveejs vareeja sanjemt lielaaku algu kaa inzhenieris vai skolotaajs vai zinaatnieks. Kurinaaataajs saliidzinot ar skolotaaku NAV NEKAS!