LBAS aģentūrai LETA atgādina, ka patlaban pirmā darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai, ieskaitot, šos izdevumus apmaksā darba devējs ( A lapa), bet no 10.dienas - valsts (B lapa).
Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts - 80% par katru dienu -, kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, kas nozīmē, ka darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. LBAS skaidro, ka pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu - 80% par katru dienu. Šāds arodbiedrību piedāvājums esot radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.
Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Tas nozīmē, ka darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā, taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi. Lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā, rosina LBAS. Tā tas jau sen esot Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. LBAS norāda, ka šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023.gadā 1537 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.
LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73,4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā - valsts sociālajā budžetā (49,4 miljonus VSAOI) un pamata budžetā (seši miljoni IIN ), kā arī pašvaldību ( 18 miljoni IIN) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas par 9. dienu 18,2 miljonu eiro apmērā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja, ka ekspertu līmenī atsaucība bija, taču priekšlikumi vēl esot uzmanīgi jāizvērtē.
"Mēs vienkārši parādījām, ka ir iespēja, ka darbinieki nezaudē. Piemēram, pie vienas deviņu dienas A lapas no darbiniekiem pie vidējās darba samaksas darba devēji iegūst nedaudz vairāk ka 245 eiro. Savukārt darbinieki zaudē 99,56 eiro. Šādi priekšlikumi, kādi ir šobrīd, ir rūpīgi jāizvērtē, tas jādara, risinot problēmas. Bet, ja ir vēlme paņemt vairāk un pārdalīt sev, tad mēs to neuzskatām par pareizu rīcību," sacīja Baldzēns.
Viņš atzīmēja, ka šobrīd darbinieki saņem kompensāciju par sešām dienām, bet darba devēji to vēlas samazināt līdz četrām dienām, samazinot kompensācijas apmēru no 80% uz 70%. Rezultātā, ja minimālās algas pelnītājs saņem 125 eiro, tad pēc darba devēju rosinātā priekšlikumu, viņi saņems par 40 eiro mazāk jeb 74 eiro. Taču pie esošajām pārtikas un medikamentu cenām, nepieciešamību ēst un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ar šādu kompensācijas apmēru varētu būt pagrūti izdzīvot, norādīja Baldzēns.