Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

LCB neizpratnē par premjera lēmumu valdības sēdē neskatīt jautājumu par nozares ilgtermiņa finansēšanas modeļiem

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pārstāvji ir neizpratnē par to, kāpēc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) nav respektējis satiksmes ministra Aivja Roņa lūgumu un otrdienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā nav iekļāvis Satiksmes ministrijas iesniegto jautājumu par ceļu nozares ilgtermiņa finansēšanas modeļiem, portālu Diena.lv informēja LCB.

Biedrības pārstāvji cer, ka tas nav darīts apzināti un nav saistīts ar izpratnes vai zināšanu trūkumu par ceļu nozares nozīmi sabiedrības attīstībā, darbaspēka mobilitātes nodrošināšanā, sociālo pakalpojumu pieejamībā, reģionālajā attīstībā, valsts un pašvaldību centralizēto infrastruktūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Otrdien LCB pārstāvji, tiekoties ar satiksmes ministru Aivi Roni, Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, valsts sekretāra vietnieci attīstības jautājumos Ilzi Aleksandroviču, Autosatiksmes departamenta direktoru Andri Lubānu un LVC vadītāju Ivaru Pāži, pārrunāja kritisko situāciju ar ceļu būves nozares finansējumu un diskutēja par efektīviem risinājumiem, apspriežot Satiksmes ministrijas sagatavoto autoceļu ilgtermiņa finansēšanas modeli.

Kā norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš kopā ar biedrības izpilddirektoru Zigmāru Brunavu sanāksmē pārstāvēja ceļu būvnieku intereses, tikšanās Satiksmes ministrijā noritējusi ļoti konstruktīvā un lietišķā gaisotnē, valdot savstarpējai sapratnei.

"Priecē tas, ka no Satiksmes ministrijas puses mēs sagaidījām izpratni par nozares problemātiku, kā arī pārliecinājāmies par viņu apņēmību risināt situāciju un nepieļaut nozares finanšu krahu," pēc sanāksmes atzina A.Bērziņš.

Sanāksmes gaitā Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja ceļu būvniekus par to, kā tiek plānots atbalsts nozarei. Kā norāda A.Bērziņš, tikšanās laikā varēja noprast, ka 2014.gadā Satiksmes ministrija galveno akcentu liks nevis uz budžeta finansējuma būtisku palielināšanu, bet gan tāpat kā līdz šim - uz Eiropas finansējuma piesaistīšanu ceļu būves nozarei.

"Satiksmes ministrija šā mērķa īstenošanai ir paredzējusi divu veidu taktiku - vai nu novirzīt līdzekļus no dažādiem nerealizētiem projektiem uz valsts ceļu būves darbiem vai arī darīt visu, kas ir ministrijas spēkos, lai 2014.-2020. gada Eiropas finansējums tomēr būtu pieejams laikā," stāsta A.Bērziņš.

Taču sarunas gaitā arī izskanējis, ka valsts nākamā gada budžeta iespējamie palielinājumi ir ļoti ierobežoti - visām ministrijām kopā nosauktā fiskālās telpas paplašināšana var būt ne lielāka kā 30 miljoni latu.

"Mēs kā ceļu būvnieki šo skaitli nevaram komentēt, jo nav zināms, kurš to ir aprēķinājis un kāpēc tieši šāds skaitlis. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka ceļu nozarei pat visi šie 30 miljoni latu nebūtu glābiņš, jo jau šodien uz ceļiem neveikto darbu deficīts kopsummā veido vairāk nekā 4,5 miljardus latu," komentē A.Bērziņš.

Apspriežot iespējamo papildu finansējumu nozarei, Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par saviem plāniem jau no 2014.gada ieviest jaunu nodokli "Ceļu lietotāju maksājumi", kura administrēšanai tiks piesaistīts Valsts ieņēmumu dienests. No šī nodokļa valsts galvenajiem autoceļiem 2014.g. paredzēts iekasēt papildu 6 miljonus latu.

Turklāt Satiksmes ministrijas plānos ir 2014.gadā ieviest tādu ceļu fonda modeli, kurā 100% visi transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi (aptuveni 50 miljoni latu) un 20% akcīzes nodokļa (2013. gadā šī summa būtu līdzvērtīga 55,2 miljoniem latu) tiktu novirzīti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.

A.Bērziņš norāda: "Redzams, ka Satiksmes ministrija ir apņēmusies uzlabot situāciju ceļu nozarē, taču finansējums no akcīzes nodokļa šādā apmērā Latvijas ceļus nespēs glābt - lai to izdarītu, nozarei būtu nepieciešams novirzīt vismaz 60% no akcīzes nodokļa." Izprotot situāciju, LCB neuzstāj, ka tam tūlīt ir jānovirza likumā noteiktie 80 % akcīzes ieņēmumu.

Sanāksmes laikā tika pārrunāti arī publiskās privātās partnerības projekti, kurus Satiksmes ministrija ir uzsākusi plānot, bet kurus vēl nav akceptējusi valdība. Kā norāda Z.Brunavs, ceļu būvniekiem nav iebildumu pret šādi finansētiem projektiem, taču svarīgākais ir - kurš tos pasūta un kurš uzņemas ilgtermiņa saistības norēķināties par veiktajiem darbiem, taču tas vēl nav pateikts.

Satiksmes ministrs A.Ronis tikšanās laikā pievērsa uzmanību ceļu darbu izpildes kvalitātes jautājumiem, kuriem nozares pārstāvji pilnībā piekrita, jo paši ir ieinteresēti kvalitātes uzlabošanā un veicamo darbu pašizmaksas samazināšanā. Taču, lai to spētu īstenot, nozarei ir nepieciešama ilgtermiņa stabilitāte un skaidrība par ceļu finansēšanas modeļiem, kas ļautu savlaicīgi plānot tehnoloģiju iepirkumus, veikt personāla apmācību, iepirkt lētākas un kvalitatīvākas izejvielas u.tml.

Biedrība LCB pauda gatavību, ja nepieciešams, piedalīties SM organizētā starpresoru saskaņošanas sapulcē, kā arī sagatavot savu viedokli par izskatāmo dokumentu. Biedrība arī aicināja satiksmes ministru to atkārtoti iesniegt skatīšanai nākamo otrdien Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas