Lai arī Saeimas Juridiskajā komisija otrdien nolēmusi skatīt grozījumus trīs lasījumos, nevis steidzamības kārtā, Bite norādīja, ka LDDK ir pret steidzamības kārtā virzītiem grozījumiem, kas nav izdiskutēti ar biznesa vidi.
Vienlaikus Bite sacīja, ka neapšauba nepieciešamību regulēt vai sakārtot šo procesu, tomēr, "personām, kas darbojas biznesa vidē jau ilgus gadus, svaigā atmiņā ir sistēma ar maksātnespējas administratoriem un uzņēmumu reiderisma gadījumiem, piemēram, 2000.gadu sākumā".
Bite norādīja, ka LDDK virspusēji saredz potenciālus draudus šajā regulējumā.
Viņš norādīja, ka patlaban nav skaidri atrunāti noteikumi, kā ārējais pārvaldnieks pārņem kontroli uzņēmumā, tāpat nav atrunāts, kā likumīgā vai esošā īpašnieka tiesības tiek ievērotas.
Situācijā, kad ir diezgan viegli pret personām ierosināt kriminālprocesus vai krimināllietas, neizrunāta, neskaidra un ar pusēm nesaskaņota sistēma rada draudus nākamajiem reiderisma modeļiem, uzsvēra Bite.
Tāpat Bite sacīja, ka šādi steidzamības kārtā virzīti grozījumi parasti liek uzmanīties un rada jautājumu par to, kāpēc tas ir vajadzīgs, ja visu var ar uzņēmējiem izrunāt un vienoties, tādējādi novēršot visas šaubas un bažas.
Bite akcentēja, ka vēlas saprast grozījumu darbības nianses, jo nav vēlme pieredzēt situāciju, kurā gadu desmitiem tiek veidoti uzņēmumi, un rodas risks, ka "kāds var atnākt fiktīvi ierosināt lietu un pārņemt uzņēmuma vadību".
"No kriminālprocesa nav pasargāts neviens šajā pasaulē, tāpēc, lai novērstu risku, ka grozījumi tiek izmantoti, lai pārņemtu uzņēmumu un izputinātu vai nodotu citiem, ir jābūt ļoti skaidrai sistēmai, kuru saprotam," sacīja Bite.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskajā komisija otrdien nolēmusi Tieslietu ministrijas (TM) virzītos likuma grozījumus, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, skatīt trīs lasījumos, nevis steidzamības kārtā.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sēdes laikā norādīja, ka TM sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā un grozījumus Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā steidzamības kārtā nebūtu jāskata, jo pret to saņemti atsevišķi iebildumi, piemēram, no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP).
Tāpat vēstīts, ka, TM ilgstoši nespējot panākt saskaņojumu starpinstitūciju līmenī, grozījumi Kriminālprocesa likumā nonākuši Saeimas Juridiskajā komisijā, kurai lūgts tos virzīt steidzamības kārtā.
Tomēr vēl nav izstrādāta kārtība, kā notiktu arestēto kapitāldaļu pārvaldīšana un kāda būtu pārvaldnieka atbildība, tostarp gadījumos, ja pārvaldītie uzņēmumi zaudētu vērtību. Tāpat nav skaidrs, vai un kā Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzītais SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" varētu mainīt tās pārvaldībā nodoto uzņēmumu amatpersonas.
Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.
Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu, turklāt darīt to steidzamības kārtā.
TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.
Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.
Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.
Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.
Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.
Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.
Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.
Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.