Diena jau vēstīja, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš norādījis - jaunieši nespēj atrast darbu ar to izgītību, ko tie ir ieguvuši. "Ja Eiropā virs 20% ir jaunu cilvēku bezdarbs, tad skaidrs, ka izglītības sistēma atpaliek ne tikai pie mums, bet visā Eiropā," pauda A.Bērziņš.
Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) preses sekretārs Edijs Šauers, studiju programmām ir jābūt saistītām ar darba tirgu. Lai to veiksmīgi realizētu, ir jābūt augstskolu un darba devēju ciešai sadarbībai, piemēram, sociālajās zinātnēs nostiprinot prakses iespējas studiju laikā. Prakses iespējas ļauj studentam iepazīt potenciālo darba vidi un iemācīties teorētiskās zināšanas pielietot praktiski, turklāt prakse arī sniedz atgriezenisko saiti ar studentiem par darba devēja gaidām, pauda RSU pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka RSU regulāri noskaidro absolventu viedokli par studiju programmu un darba atrašanas attiecībām, un noskaidrojies, ka universitātes rādītāji ir ļoti pozitīvi. "Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto absolventu aptauju, RSU absolventi ātri un efektīvi iekļaujas darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs – bez darba palikušie ir mazāk nekā 5%, savukārt vairāk nekā 60% ieņem vadošus amatus," uzsvēra E.Šauers.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektors profesors Andris Kangro norādīja, ka būtiski ir sadarboties trim pusēm – augstskolām, darba devējiem un valsts pārvaldei, jo nepieciešama darba tirgus plānošana un prognozēšana nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem. Tas, viņaprāt, nodrošinātu augstskolu beigušo jauniešu veiksmīgu ienākšanu darba tirgū.
"Profesionālajās studiju programmās ir obligāti iekļauta vairāk kā pusgadu ilga prakse, kurā tāpat ir nepieciešama cieša darba devēja, studenta un universitātes sadarbība," piebilda A.Kangro.
Viņš arī uzskata, ka ne vienmēr ir pamatota pēdējā laikā bieži dzirdētā darba devēju prasība, lai darba pretendentam jau būtu iepriekšējā praktiskā darba pieredze.
Arī LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce uzsvēra, ka atbildīgajām iestādēm jānodrošina kvalitatīvas mācību prakses uzņēmumos, tāpat izglītības kvalitātes un izglītības iestādēm jāasadarbojas ar darba devējiem. Vajadzētu rūpēties arī par profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespēju tiem jauniešiem, kuri neturpina mācības un nestrādā. Tāpat būtu jāveicina karjeras atbalsta pasākumu pieejamība, lai jaunieši izdarītu pārdomātāku izvēli par savu karjeras attīstību.
"Lielākā bezdarba riska grupa ir to jauniešu vidū, kuri vienlaikus ne mācās, ne strādā, un tādu jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā ir 18%. Jo zemāks ir izglītības līmenis un mazāka darba pieredze, jo ar lielākām grūtībām jaunieši saskaras darba meklējumos," piebilda A.Līce.