Uzņēmumā skaidro, ka pagājušā gada beigās valdība piešķīra desmit miljonus eiro LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Savukārt šī gada sākumā piešķirta dotācija 25 miljonu eiro apmērā par pasažieru pārvadājumu infrastruktūras uzturēšanu, kas ir daļa no kopsummā paredzētajiem 50 miljoniem eiro.
LDz norāda, lai ilgtermiņā stabilizētu LDz finanšu stāvokli, ir būtiski, lai Ministru kabinetā apstiprina indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2023.-2027.gadam un saskaņā ar Dzelzceļa likuma prasībām noslēgtu Daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un LDz.
Uzņēmumā atzīmē, ka šiem dokumentiem valsts līmenī jānosaka infrastruktūras attīstības un uzturēšanas vajadzības, un tādējādi tie būs par pamatu nepieciešamo minimālo izmaksu līmeņa noteikšanai šāda apjoma infrastruktūras nodrošināšanai un šo izmaksu segšanai.
LDz sagaida, ka 2024.gadā Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.-2027.gadam tiks apstiprināts un stāsies spēkā, papildinot, ka, ņemot vērā šos dokumentus, LDz aktualizēs esošo vai izstrādās jaunu vidēja termiņa darbības stratēģiju, kas atbilst aktuālajai situācijai un valsts prasībām dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.
LETA jau vēstīja, ka pērn 28.decembrī valdība ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā atbalstīja desmit miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.
Satiksmes ministrijas pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valsts budžetā paredzētais finansējums ir mazāks nekā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tāpēc jautājums tiek risināts, piešķirot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā LDz 2022.gada pārskata datiem 2022.gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir norādīts kā 24 358 998 eiro zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem. Valdības piešķirtais desmit miljonus eiro maksājums ir LDz 2023.gada ietvaros nepieciešamais, minimālais maksājums no valsts, lai nodrošinātu Dzelzceļa likumā noteiktās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, iepriekš norādīja ministrijā.
Tāpat satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) iepriekš paudis, ka patlaban Latvijas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā ir gandrīz 70 miljonu eiro "caurums", kas tiek segts no valsts budžeta. Arī ministra padomnieks Edgars Klētnieks skaidroja, ka šie līdzekļi ir paredzēti, lai segtu LDz operacionālās izmaksas, kas ietver infrastruktūras uzturēšanas darbus, darbinieku atalgojumu, aprīkojumu un citas pozīcijas.
Klētnieks arī iepriekš minēja, ka Satiksmes ministrijā turpinās darbs pie indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna, kas definētu ilgtermiņa vīziju, tostarp to, kādos finanšu rāmjos LDz būtu jāiekļaujas.
Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 194,94 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, taču koncerns strādāja ar zaudējumiem 730 000 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 123,39 miljoni eiro, kas ir par 18,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, kamēr LDz zaudējumi sasniedza 14,415 miljonus eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".