Viņi ar «kolēģi» Kristapu (vārds mainīts) uz Krieviju brauc jau attiecīgi sešus un 10 gadu, un viņus satriekusi valdības atņemtā iespēja piepelnīties, vedot no Krievijas akcīzes preces nelielā apjomā bez nodokļu nomaksas biežāk nekā reizi nedēļā (līdz 1. janvārim to drīkstēja darīt reizi dienā, no tā radies apzīmējums «legālie kontrabandisti»). Vīrieši ir neoficiālas organizācijas biedri, kas cenšas panākt šī regulējuma atcelšanu.
Kustība rīko protesta akcijas, ir izsūtījusi valsts augstākajām amatpersonām atklātu vēstuli un sola vērsties pret valdību Eiropas institūcijās. Protestētāji apgalvo, ka regulārie braucieni uz Krieviju esot izdzīvošanas, nevis nelegāla biznesa jautājums, bet amatpersonas aizrāda - ievest joprojām var, cik grib, tikai jāmaksā nodokļi.
Protestē simti
Protestētāji piektdien bija sarīkojuši akciju Rēzeknē, kurā ap 500 automašīnu kolonna lēni pārvietojās pa pilsētas centrālo ielu, skaļi signalizējot. Akcijā piedalījās arī vairāki Saskaņas centra (SC) Saeimas deputāti, Dienai pastāstīja Latgales reģionālās televīzijas korespondente Lāsma Zute.
Pirms tam gan bijušas arī citas akcijas. Vēl pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem vairāki simti protestētāju bija sapulcējušies pie Viļakas domes, kur darba vizītē bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņi ministram stāstīja, ka jaunie grozījumi veicinās cilvēku aizplūšanu uz ārvalstīm, kā arī atsaucās uz Eiropas padomes regulu Nr. 918/38, kuru jaunais likums it kā pārkāpjot, raksta reģionālais laikraksts Vaduguns. Atsaucoties uz šo regulu, «legālo kontrabandistu» pārstāvji arī ieplānojuši vērsties tiesā - vispirms Latvijā, pēc tam, ja būs nepieciešams, Eiropā, noskaidroja Diena.
Juristi esot teikuši, ka tas izmaksātu 5000 latu. Šādu summu savākt, iespējams, lobistiem nebūs grūti, jo valsts augstākajām amatpersonām aizsūtīto protestētāju atklāto vēstuli parakstījuši 2685 cilvēki. Vēstulē draudēts arī ar pierobežas ceļu bloķēšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) atklāto vēstuli jau saņēmis, Diena uzzināja Valsts kancelejā. Viņš ar preses sekretāra starpniecību norādīja, ka nupat spēkā stājušies likuma grozījumi ir daļa no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna aktivitātēm un «veiktās korekcijas nodrošinās veiksmīgāku šī mērķa sasniegšanu».
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) savukārt ar runasvīra starpniecību norādīja, ka ministrija neiebilst pret legālu preču ievešanu, taču nevar atbalstīt nelegālu šo preču tālāku pārdošanu. «Daļa no Krievijā un Baltkrievijā iegādātajām precēm pēc tam tiek realizētas nelegāli Latvijā, arī izmantojot organizētās noziedzības shēmas,» aizrāda ministrs.
Sūrojas par grūto dzīvi
Ivans un Kristaps gari un plaši sūrojās par pierobežas grūto dzīvi, kas spiež braukāt uz Krieviju. «Viņi [varas iestādes] vienkārši grib parādīt, ka strādā, ka cīnās ar mums. Bet fūres kā gāja, tā iet,» apgalvo Ivans. «Brauc visi - bijušie policijas priekšnieki, tiesu darbinieki. Ap 20 bijušo policistu te braukā,» viņš apgalvo. Viena brauciena džentlmeņa komplekts - tāds, kuru ievedot likumi netiek pārkāpti, - varot ienest 11 latu. Ja brauc 10 reižu mēnesī, tie ir 100 latu. «Tā nav peļņa, tā ir izdzīvošana,» sūrojas Ivans.
Līdz ceturtdienai tikšot gaidīta amatpersonu atbilde uz vēstuli, bet, ja tā būs neapmierinoša, «būs jābrauc uz Rīgu». «Protams, oficiāli, ar saskaņošanu, bet protesti būs. Nu tādi - ar dvēseli, ne tā kā 13. janvārī. Mēs gribam, lai tauta saprot, ka neesam nekādi noziedznieki,» sola Ivans. Draudus bloķēt pierobežas ceļus gan, visticamāk, neīstenošot - patlaban kravas auto satiksme esot vāja, un tas nedotu vajadzīgo efektu.
Valsts valstī
Kaut Saskaņas centrs (SC) ir vienīgā partija, kas līdz šim nostājusies «legālo kontrabandistu» pusē, Saeimā balsojot pret ierobežojumu, Ivans un Kristaps noliedz jelkādu saikni ar politiku. «Te jau visi cits citu pazīst, viņam brālēns Rēzeknē, man radi citur. Nu tā - pagāja diena, un savācāmies. Es pats esmu krievs, bet par SC nebalsoju, man patīk zaļie,» apgalvo Ivans.
Arī Viļakas novada domes deputāts Leonīds Cvetkovs (SC) to noliedz. «SC cilvēki tur roku nav pielikuši. Ziniet, šie cilvēki ļoti labi cits citu pazīst, viņi ir kā valsts valstī - stāv rindās uz robežas stundām ilgi un, protams, savā starpā runājas, iepazīstas,» viņš skaidro. Pēc viņa aprēķiniem, Viļakas apkaimē vien esot ap 250 regulāro braucēju, kas izmanto netālo Vientuļu robežpunktu, un viņiem un viņu ģimenēm jaunais regulējums sagādāšot lielu postu. «Ko tad cilvēkiem atliks darīt - nākt uz pašvaldību un sastāties rindā pēc pabalstiem,» sūrojas deputāts.