Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Lejiņš: Putina un Medvedeva cinisms vairs neiet cauri

Krievijas premjerministra Vladimira Putina un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva drausmīgais cinisms vairs neies cauri un Krievija neatgriezīsies iepriekšējās sliedēs, pirmdien laikrakstam Diena pauda Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs un 11.Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība).

"Ziniet, šodien tas vairs neiet cauri. To jau pierādīja Arābu pavasaris. Ja tauta tiek čakarēta un, godīgi sakot, izsmieta - šitā Medvedeva un Putina rokāde, tā bija pārāk ciniska, pat aizvainojoša. Jāatsaucas uz Žirinovski, kad viņš tajā protesta mītiņā teica - mūs nevajag par muļķiem uzskatīt. Viņi uzskatīja krievu tautu par muļķiem," avīzei sacīja A.Lejiņš.

"Nezinu, man liekas, ka nonāks pie tā paša, pie kā savulaik nonāca Gorbačovs, kad vajadzēja taisīt visas tās pārmaiņas, to perestroiku. Jo vecā sistēma vairs nebija dzīvotspējīga," teica deputāts.

Kā būtisko ilgtermiņā A.Lejiņš minēja, ka šis gadsimts tiek dēvēts par Āzijas gadsimtu. "Ķīna ir izaugusi turpat vai par lielvaru, Indija strauji aug, arī citas Āzijas valstis. Japāna turpat paliek par ekonomisko lielvaru. Tas ir tas, kas maina to ģeopolitisko pasaules profilu. Bet, kas paliek pastāvīgs, - ASV tik un tā saglabā savas vadošās pozīcijas. Tā tendence tagad ir, ka ASV velkas ārā no Tuvajiem Austrumiem un atgriežas Āzijā," stāstīja A.Lejiņš.

"Bet ASV atgriežas Āzijā tādā ziņā, ka tā bija atstājusi Āziju uz kādu laiku, jo bija jāpievēršas Tuvajiem Austrumiem, bet tagad, pirms kāda mēneša, Obama bija Austrālijā un nodibināja amerikāņu jūras kājnieku bāzi Darvinā Austrālijas ziemeļos. Tā kā viņi atgriežas Āzijā. Un tā ir sava veida reakcija uz to, ka Ķīna nopietni sāk pieteikt savu klātbūtni," teica A.Lejiņš.

Viņš pieļāva, ka ilgtermiņā svarīgākais ģeopolitiskais centrs būs Āzija. "Bet nevajag arī aizmirst to, ka ir milzīgs pagrieziens noticis Indijas un ASV attiecībās. Atceraties PSRS laikā - Indija bija lielākais PSRS draugs. Viņi pat karoja Afganistānā pret mums, mudžahidiniem. Tagad ir pavisam otrādi. Es varu pateikt, ka tādas kopējas kara flotes apmācības, kādas ir notikušas starp ASV un Indiju, nav, piemēram, pat Eiropā piedzīvotas ar NATO," uzsvēra A.Lejiņš

Džordžs Bušs ar Sadama Huseina gāšanu gribēja ievadīt jaunu ēru, demokratizāciju visos Tuvajos Austrumos, tomēr nekas tur nesanāca, jo īstais demokratizācijas process sākās Tunisijā ar to augļu pārdevēju, kurš pašsadedzinājās, teica A.Lejiņš. Viņš norādīja, ka nevart zināt, kā tas begsies, bet ir skaidrs, ka mūžīgi neatrisinātais jautājums par Palestīnas valsts izveidi un Izraēlu - tas tā nevarēs palikt. A.Lejiņš domā, ka Arābu pavasaris arī palīdzēs Palestīnas jautājuma atrisināšanai.

"To pat amerikāņi tagad ir skaidri pateikuši Izraēlai - jūs ar militārajiem līdzekļiem vairs sevi nevarēsiet aizstāvēt. Jāsāk domāt citādi. Bet, protams, Izraēlas problēma ir tā, ka tās sabiedrība arī ir sašķelta. Tur trakas lietas notiek tajos konfliktos starp ultraortodoksālajiem un laicīgajiem. Tomēr jācer uz to, ka ASV vēl ir pietiekami liela ietekme, ka demokrātiskie spēki Izraēlā ir pietiekami stipri un tie saprot, ka iestājusies jauna situācija. Amerikāņi vairs uz trešo karu tur neies. Viņi sevi, godīgi sakot, ir nokausējuši," domā A.Lejiņš.

Visu interviju lasiet laikrakstā Diena!





Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas