Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Lembergs: Latvijai vajadzēja cīnīties par ārējā parāda pilnīgu vai daļēju norakstīšanu

Latvijai vajadzēja cīnīties par starptautiskā aizdevuma pilnīgu vai daļēju norakstīšanu vai vismaz aizdevuma atdošanas termiņa pagarināšanu, šodien preses konferencē savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), komentējot ziņu par Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu.

"Atļaušos atgādināt, ka pirms apmēram diviem gadiem es ierosināju ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un tā laika finanšu ministram Einaram Repšem (V), pēc tam arī finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ka vajag cīnīties par to, lai Latvijai šis aizdevums, kas ir piešķirts, ir jāatlaiž pilnīgi vai daļēji vai vismaz jāpārceļ atdošanas termiņš no apmēram pieciem gadiem uz kādiem 30 gadiem. Es biju vienīgais, kas par to runāja. Ko atbildēja Dombrovskis? Nē, - viņi par to nerunās, sākot ar to, ka tas nav iespējams un beidzot ar to, pēc kā tas izskatīsies," norādīja Lembergs. Grieķijas parāda daļēja norakstīšana pierādījusi, ka Dombrovska un Vilka apgalvojumi, kas tas nav iespējams, nav izrādījušies pareizi, uzsvēra Ventspils mērs.

"Ja mums norakstītu pusi no mūsu ārējā parāda, tie būtu 2,2 miljardi latu vai Latvijas pusgada budžets. 2,2 miljardi latu uz katru Latvijas iedzīvotāju ir 1000 lati. Vai visi Latvijas iedzīvotāji piekrīt tam, ka viņiem tie 1000 lati neinteresē, ka tā viņiem nav nauda? Es domāju, ka tā viņi neuzskata. Es parēķināju, cik liels ir tas dāvinājums uz katru Grieķijas iedzīvotāju. Katrs Grieķijas iedzīvotājs ir saņēmis gandrīz 8826 eiro (6202 latu) lielu dāvinājumu. Ja mēs to pašu izrēķinām uz Latvijas iedzīvotāju oficiālo skaitu, tad tas Latvijai būtu dāvinājums 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) vērtībā. Mums ārējais parāds 6,3 miljardi eiro (4,4 miljardi latu)," norādīja Lembergs.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības līderi ceturtdien samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) līdz vienam triljonam eiro.

Pieņemtie lēmumi "ir liels solis pretim spēcīgu ugunsmūru uzstādīšanai, lai novērstu krīzes izplatīšanos uz citām eirozonas valstīm", paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Pēc teju desmit stundas ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligācijām, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardiem eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas