"Kravu plūsmas tur nav un nebūs, ja nerunājam par dažiem miljoniem tonnu," norādīja Lembergs. Savukārt no pasažieru pārvadājumu viedokļa šāda ātrgaitas dzelzceļa izbūve būtu izdevīga tikai tad, ja katrā no Baltijas valstīm būtu vismaz 100 miljoni iedzīvotāju. "Tā kā tas tā nav, tad šis projekts ir absolūti politisks, tehniski un ekonomiski nepamatots. Tā ir ļoti dārga rotaļlieta, kuru par Eiropas Savienības (ES) budžeta naudu savā Briseles smilšu kastē grib uzbūvēt Eiropas transporta komisārs igaunis [Sīms] Kallass," savu viedokli pauda Ventspils mērs.
"Kad par šādām lietām sāk runāt Eiropā, man tas ļoti labi atgādina veselu virkni politisku projektu bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Izrādās, ka stulbums tiek mantots, un padomju stulbums pāriet uz ES stulbumu. Ja Eiropas Komisijai ir nauda transporta infrastruktūras attīstībai, tad to vajag iztērēt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijai, kas izmaksā apmēram tikpat. Tas būtu ļoti svarīgi, jo elektriskais dzelzceļš ir lētāks, ekoloģiski labāks un arī modernāks," norādīja Lembergs.
Kā ziņots, dzelzceļa projekta Rail Baltica realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija Aecom Ltd. ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā.