Viņš gan uzsvēra, ka partijām turpmāk būtu jāpiestrādā pie tā, lai vairāk motivētu rīdziniekus piedalīties vēlēšanās.
Pēc prezidenta domām, šoreiz uz vēlēšanām neaizgāja tie, kuri citkārt uzķeras uz skaļiem saukļiem un populistiskiem solījumiem, bet pie vēlēšanu urnām devās tikai motivētākie vēlētāji, un tas arī atspoguļojas rezultātos.
Lai Rīgas domes darbs sekmētos panākumiem, ievēlētajiem deputātiem tagad būtu jāizrāda pašdisciplīna un "no konkurences modusa jāpāriet uz sadarbības režīmu," sacīja Levits, atzīstot, ka tas var nebūt īpaši viegli apstākļos, kad vēl pirms neilga laika politiskie spēki viens otru kritizēja. "Tomēr es domāju, ka vairāk vai mazāk pieredzējuši politiķi to prot, un tie, kas nav tik pieredzējuši, to iemācīsies," cer valsts pirmā persona.
Prezidents cer, ka jaunajam Rīgas domes sastāvam un potenciālās koalīcijas politiķiem ir vīzija par Rīgas attīstību, tāpēc viņš uz to liek lielas cerības. Vaicāts, kādu redz Rīgu nākotnē, Levits sacīja, ka mūsu valsts galvaspilsētai ir jāatgūst pievilcība, ko tā pēdējos gados ir zaudējusi, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu. "Tagad mums tas ir jāpanāk, un ne tikai jāpanāk, bet arī jāpārsniedz," pauda Valsts prezidents.
Komentējot situāciju ar aptuveni 600 neapzīmogotajām vēlēšanu aploksnēm, Levits sliecās domāt, ka drīzāk tā ir bijusi kāda cilvēka neuzmanība, taču precīzi apstākļi un iemesli tikšot skaidroti izmeklēšanā. "Es domāju, ka tas neietekmēs kopējo rezultātu. Arī tad to juridiski izmeklēs un dos juridisku atbildi, kā rīkoties," sacīja Valsts predizents.
Kā ziņots, sestdien notika Rīgas domes vēlēšanas, kurās uzvarēja apvienības Attīstībai/Par! un partijas Progresīvie kopīgais saraksts, iegūstot 18 no 60 Rīgas domes mandātiem. Otrajā vietā vēlēšanās palika partija Saskaņa, iegūstot 12 mandātus, bet trešajā - Jaunā Vienotība ar desmit mandātiem. Domē tika ievēlēti arī septiņi deputāti no Nacionālās apvienības/Latvijas reģionu apvienības apvienotā saraksta un pa četriem deputātiem no Latvijas krievu savienības un Jaunās konservatīvās partijas.
Rīgas domes vēlēšanās piedalījās vien 40,6% no balsstiesīgajiem, kas ir zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā vismaz kopš 1997.gada. Par vēlētāju aktivitāti Rīgā 1994.gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās dati Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā nav atrodami.