LĢĀA neizprot Kučinska loģiku

Kā aģentūrai LETA pauda LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide, Kučinskis meklēšot ģimenes ārstu sapratni, taču ģimenes ārstiem tik ačgārna sapratne par lietu kārtību pasaulē neesot pieņemama. "Sapratne par veselības aprūpes nozīmīgumu un veselības vērtību tautas, valsts un katra cilvēka dzīvē nepiemīt valdošajiem politiķiem," norādīja Veide.

Vienlaikus viņa norādīja, ka Kučinskis nav sadzirdējis to, ka LĢĀA streika komisijas pārstāvji jau tikšanās laikā 6.jūlijā paskaidroja, ka lemt par piedāvāto varēs tikai pēc rakstisku priekšlikumu izskatīšanas, kas arī tika darīts. Tā kā premjera izteiktie priekšlikumi neietvēra streika prasību izpildi, vienošanās nebija pieņemama.

Veide piebilda, ka LĢĀA Streika komiteja 7.jūlijā iesniedza atbildes priekšlikums un aicinājumu 10.jūlijā tikties un tos apspriest.

Asociācijas prezidente atgādināja, ka viena no streika prasībām ir kapitācijas naudas jeb samaksas par vienu reģistrēto pacientu, kas ir 1,25 eiro mēnesī, palielināšana par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus. Patlaban kapitācijas naudā un manipulāciju tarifos ir iekļauta ģimenes ārsta alga.

Veide norādīja, ka premjera vienošanās ietver veselības ministres pirmsstreika piedāvājumu turpmāk kapitācijas naudā ģimenes ārstiem iekļaut par 221 eiro mazāk nekā valstī noteikto vidējo darba samaksu ārstiem 2018.gadā, bet 2020.gadā jau par 322 eiro mazāk. Turklāt vienošanās neparedz palielināt izmaksas par prakses medicīnas iekārtām, instrumentiem, materiāliem un citiem prakses darbam nepieciešamiem izdevumiem, kurus kapitācijas naudā paredzētais apjoms nesedz nemaz vai daļēji, piebilda Veide.

Viņa norādīja, ka patlaban ģimenes ārsti ir spiesti savus līdzekļus ieguldīt valsts pakalpojumu nodrošināšanā. "2016.augustā pārskatītie kapitācijas naudas un fiksētā maksājuma aprēķini tika veikti, neņemot vērā reālās vajadzības, bet tika pielāgoti iepriekš iezīmētajam, nepietiekamajam finansējumam. Savukārt Ministru prezidents un veselības ministre izmanto labi zināmās atrunas, sakot, ka jāveic aprēķini un vēl ir jāvērtē," skaidroja asociācijas prezidente.

Vienlaikus viņa sacīja, ka LĢĀA aicinājumu veikt aprēķinus par kapitācijas naudas un manipulāciju tarifu palielinājumu iesniedza veselības ministrei Andai Čakšai jau šī gada 15.martā, bet četru mēnešu laikā Veselības ministrija (VM) nav spējusi veikt nepieciešamos pārrēķinus, tāpēc Veide šaubās, vai ir pamats ticēt, ka aprēķini tiks veikti tuvāko mēnešu laikā. "Vai tas liecina par ministres un ministrijas darba kvalitāti?" jautāja ģimenes ārstu pārstāve.

Tāpat viņa atgādināja, ka ģimenes ārstu veikto manipulāciju tarifi tika pārskatīti un pārrēķināti 2014.gadā, bet valdība nenodrošināja naudu tarifu apmaksai un tos neieviesa. Premjera piedāvātā vienošanās negarantē prasīto minimālo tarifu pieaugumu ne mazāk par 45%, tāpēc šī prasības izpilde paredzētu, ka manipulāciju tarifi atbilst 2008.gada tarifu līmenim.

Vienlaikus LĢĀA streikā prasīja atsaukt veselības aprūpes sistēmas reformā ietverto ģimenes ārsta darba sadaļu, bet tā vietā premjers piedāvā pieņemt visu reformu plānu ar atrunu par darba grupu, kura negarantē ne finansējumu, ne pieņemamu reformas modeli.

Veide skaidroja, ka plānā paredzēts, ka papildu finansējums primārajai aprūpei tiks novirzīts uz veselības centriem un praksēm, kuras pildīs reformā paredzētos uzdevumus, kā arī paredz pašvaldību funkciju palielināšanu ģimenes ārsta darbā, daļēji pārņemot primārās veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu. Veide uzskata, ka ģimenes ārstiem, nespējot segt prakšu pieaugošās izmaksas, bez kapitācijas naudas palielinājuma var nākties "piespiedu kārtā brīvprātīgi" kļūt par darba ņēmējiem veselības centros, kuros pacientus plāno reģistrēt pie veselības centra, nevis pie sava ģimenes ārsta.

Veide atzina, ka asociācijai pieņemami premjera priekšlikumi par e-veselības brīvprātīgu lietošanu un Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbalstu, tomēr neesot piedāvāti risinājumi būtiskai prasības daļai par pacientu tiesību un datu aizsardzību. Lai tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību, LĢĀA ir vairāki priekšlikumi.

Viens no LĢĀA priekšlikumiem ir nodrošināt, ka ģimenes ārsti e-veselības sistēmu var lietot brīvprātīgi, un paredzēt, ka no 2018.gada 1.janvāra darba nespējas lapa jāizraksta e-veselības sistēmā, bet papīra formā tikai tad, ja sistēma nedarbojas. "Par e-receptes obligātas lietošanas nosacījumiem LĢĀA vienojas ar VM tad, kad e-recepte efektīvi funkcionē. Par citu e-veselības sistēmas daļu lietošanu LĢĀA vienojas ar ministriju," piebilda Veide.

Tāpat asociācija rosina VM sagatavot un saskaņot ar LĢĀA pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.

Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.