lv_ skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Projektu vadības nodaļas vadītājs Raimonds Aleksejenko.2008.gadā aģentūra samaksājusi GSSC naudu, un 2009.gads bija pirmais pilnais finanšu gads, kurā pēc līguma vajadzēja uzsākt saimneicisko darbību. Solītais realizācijas apjoms bija vairāk nekā 600 000 latu gadā.Šī gada 13.janvārī LIAA, veicot pārbaudi, konstatējusi, ka saimnieciskā darbība, pēc visa spriežot, nav uzsākta, turklāt daļa no iekārtām atradās iepakojumā. Janvārī sākās process, kurā bija plānots izvērtēt, vai, projektu uzsākot, vispār ir bijusi doma veikt saimniecisko darbību. 27.aprīlī atkārtotā pārbaudē secināts, ka nekas no konstatētā nav novērsts.Kā teica R.Aleksejenko, struktūrfondu regulējums nosaka: ja projekta mērķis netiek sasniegts, tad jāierosina neatbilstība. Savukārt, ja konstatē neatbilstību, tad Eiropas Komisija (EK) prasa atmaksāt valstij izmaksāto atbalstu, savukārt valstij jārīkojas, lai tai nebūtu zaudējumu.Uzņēmumam dota iespēja sniegt savu skaidrojumu. Tas bija jāizdara līdz pagājušās nedēļas beigām, bet skaidrojums nav saņemts. LIAA pārstāvis gan pieļāva, ka atbilde kavējas pasta dēļ, tādēļ šonedēļ tā vēl tiks gaidīta. Uzņēmumam arī lūgts iesniegt pagājušā gada finanšu pārskatu.
Pārbaudīs, vai vēlējās izkrāpt naudu
LIAA pārstāvis sarunā ar Diena.lv pagaidām neapgalvoja, ka uzņēmuma mērķis tiešām bija izkrāpt naudu un sadārdzināt projektu, taču aģentūras praksē ir gadījies, ka projekts tiek pietiekami sadārdzināts un tad tas var izrādīties ienesīgs. Piemēram, iekārtas, kas tirgū maksā noteiktu summu, tiek iegādātas krietni dārgāk. Tiks izmeklēts, vai šis nav viens no tādiem gadījumiem. Kā atzina LIAA pārstāvis, ir gadījumi, kad ir vienkāršas iekārtas un cena ir viegli konstatējama, bet šis ir pietiekami sarežģīts gadījums.
Uz jautājumu, vai LIAA nav reaģējusi pārsteidzīgi, jo vēl nav saņemti uzņēmuma paskaidrojumi, R.Aleksejenko teica, ka pārkāpums ir tas, ka nav veikta saimnieciskā darbība. Viņš atzina, ka finanšu dati ir svarīgāki nekā viens konstatējums uz vietas. Lai gan dati oficiāli nav saņemti, pārbaudē nointervēti cilvēki, apskatīti dokumenti un esot skaidrs, ka 2009.gadu ne tuvu nav notikusi saimnieciskā darbība.
"Ja EK konstatētu to pašu, ko mēs, viņi uzdotu tos pašus jautājumus," apgalvoja R.Aleksejenko.
Viņš arī teica, ka vietējais tirgus un izklaides lidojumi nebija galvenais vēja tuneļa mērķtirgus, galvenais bija profesionāli lidotāji, piemēram, armijas cilvēki. Līdz ar to ekonomisko krīzi kā pamatojumu tam, ka darbība notiek mazākā apmērā nekā plānots, viņaprāt, nevar izmantot. Jelgavas tuneļa mērķauditoriju krīze neesot tik tieši skārusi, tā plāno savas darbības nevis dažus mēnešus, bet gadus uz priekšu.
Papildus tam LIAA norādījusi uz vēl vienu faktoru, kas licies aizdomīgs un bijis viens no iemesliem, kāpēc aģentūra vērsās policijā. Proti, pēdējais maksājums par projektu veikts kompānijai, kas reģistrēta ofšorā, nevis iekārtu ražotājam. R.Aleksejenko nezināja, kā tas var ietekmēt lietu, taču atzina, ka "labā prakse tā nav".
Vaicāts, vai darbi Jelgavā ir pabeigti, viņš teica, ka tehniski pieslēgt iekārtu var, turklāt ir notikuši atsevišķi paraugdemonstrējumi, tāpat ir saņemti nepieciešamie sertifikāti.
Ja no uzņēmuma netiks saņemta atbilde vai arī ja tā nepārliecinās LIAA, tiks ierosināta neatbilstības procedūra, tiks informētas visas atteicīgās iestādes un tiks prasīts atmaksāt sniegto atbalstu caur tiesu. R.Aleksejenko gan atzina, ka līdz šim šādas prasības nav bijušas diezko veiksmīgas, jo process mēdz beigties ar projekta īstenotāja maksātnespēju un LIAA ir nenodrošinātais kreditors.
Atklāšanu kavē dažādas ķibeles
Jelgavā ar Aeoroduma saistītā uzņēmuma veidotā vēja tuneļa
atvēršanu plašākai publikai kavējusi gan nepieciešamība novērst kļūmes,
kas radušās būvniecības gaitā, gan arī dalība citos projektos, tai
skaitā starptautiskajā izstādē World Expo 2010, tas secināms no
laikraksta Zemgales Ziņas vairāku gadu garumā vēstītā par
projektu.
Sākotnēji 2007.gada septembrī tika ziņots, ka pirmos interesentus Latvijā un Baltijā vienīgais brīvā kritiena un virtuālās realitātes izpletņlēkšanas simulators uzņems jau nākamā gada vasarā, tas ir, 2008.gadā. Bija plānots, ka atšķirībā no Siguldas vēja tuneļa Jelgavas brīvā kritiena simulators būs slēgta tipa un vajadzības gadījumā arī pārvietojams.
Tika vēstīts, ka brīvā kritiena simulators būs pieejams gan interesentiem bez iepriekšējām iemaņām, gan profesionāliem sportistiem. Bija arī plānots, ka būs iespējams apgūt mācību kursu un saņemt sertifikātu, kas apliecinās kursanta spēju veikt lēcienus ar izpletni individuāli un nelielā grupā, kā arī kontrolēti pārvietoties gaisa telpā brīvā kritiena laikā.
Projekta īstenotāja SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) valdes loceklis Rolands Brolišs stāstīja, ka lielākā daļa ienākumu plānota no tūristiem un citiem interesentiem, bet pārējo peļņu veidos sportistu un spēka struktūru treniņu iespēju nodrošināšana.
2008.gada rudenī Zemgales Ziņas vēstīja, ka unikālā vēja tuneļa atklāšana Jelgavā aizkavēsies apmēram līdz 2009.gada februārim, jo, kā skaidroja projekta īstenotāji, nepieciešams veikt nelielus uzlabojumus un novērst sīkas kļūmes, kas radušās būvniecības laikā. Pēc GSSC akcionāra un direktora Reiņa Rūtentāla toreiz stāstītā, būve praktiski bija pabeigta un bija atlikuši tikai nelieli iekšdarbi. Laikraksts arī atgādināja par GSSC valdes locekļa, Aerodium īpašnieka Ivara Beitāna iepriekš norādīto, ka mērķis ir kļūt par vadošo teorētisko un praktisko mācību centru Ziemeļeiropā un Baltijā.
2009.gada augustā tika vēstīts, ka vēja tuneļa atklāšana tiek solīta pēc mēneša. Zemgales Ziņas gan toreiz novēroja, ka situācija centra apkārtnē neliecina par aktīvu darbošanos, tomēr GSSC vadītājs R.Rūtentāls stāstīja, ka darbība vairāk notiek rasējumos. Tai skaitā bija nepieciešams padarīt klusāku skaņu. Precīzu tuneļa atklāšanas datumu viņš vēl nevarēja nosaukt, jo tas esot atkarīgs no unikālu detaļu piegādes.
Savukārt 2009.gada septembrī I.Beitāns informēja, ka vēja tunelis Jelgavā netiks atvērts saistībā ar dalību izstādē World Expo 2010 Šanhajā un citiem projektiem. Tunelis gan turpināšot kalpot par mācību vietu jaunajiem instruktoriem un treniņu vietu profesionāļiem un karavīriem.
Zemgales Ziņu vēstītais liecina, ka Jelgavas vēja tuneļa izbūvei 2006.gada decembrī tika noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par 1,5 miljonu latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu projekta īstenošanai. Projekta kopējās izmaksas bijušas aptuveni 2,5 miljonu latu.
Kā ziņots, par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010 atbildīgā LIAA vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par Latvijas paviljona veidotāja Aerodium rīcību - LIAA uzskata, ka uzņēmums projektā Jelgavā centies izkrāpt naudu un šantažējis aģentūru ar Expo projektu, lai panāktu vēlamu rezultātu Jelgavā. I.Beitāns savukārt Db.lv norādījis, ka Jelgavas objekts uzbūvēts likumīgi – LIAA A.Ozola vadībā atļāva to būvēt, kontrolēja projekta realizāciju. Tas, ka tas nav iznācis finansiāli veiksmīgs, gan esot taisnība. Turklāt pietrūcis naudas, lai to pabeigtu.
(pievienots LIAA komentārs)