Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka ir ļoti svarīgi, lai dokuments Eiropas Komisijā (EK) tiktu iesniegts pēc iespējas ātrāk. Patlaban Latvija ir starp pirmajām trim valstīm, kas to izdarīs. Vēl bez Latvijas savus plānošanas dokumentus nākamajam periodam iesniegs arī Lietuva un Polija.
Ļoti svarīgi ir būt starp pirmajām valstīm, jo pēc tiem lēmumiem, ko EK pieņems pirmajai valstu grupai, tiks gatavoti precedenti valstīm, kas nākamās iesniegs savus priekšlikumus ES fondu sadalē, paskaidroja Straujuma.
Būtiska finansējuma daļa - 26% - paredzēta, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu un novērstu trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās, 12% finansējuma plānots ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā, 12% - vides aizsargāšanā un resursu efektivitātes veicināšanā, 11% - pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju nostiprināšanā, 11% finansējuma paredzēti, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs. Savukārt 10% finansējuma plānoti, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, 7% - mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Vēl 4% no kopējā finansējuma paredzēti, lai uzlabotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti, 3% nodarbinātības veicināšanai un darbaspēka mobilitātes atbalstīšanai, 2% tiks ieguldīti, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanai un pārvaldībai, bet 0,4% līdzekļu tiks ieguldīti, lai uzlabotu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi.
Vērtējot reģionālā griezumā, ceturtā daļa jeb 25% no darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība finansējuma ir nacionālas iniciatīvas, 27% - transporta iniciatīvas, 24% - uzņēmējdarbības iniciatīvas, 24% - pašvaldību iniciatīvas.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējā ES fondu līdzekļu apguves perioda šoreiz netiek runāts par naudas apjoma izdevumiem, bet par mērķiem, atbilstoši kuriem tiek plānoti investīciju virzieni. Investīcijas tiek plānotas atbilstoši noteiktām prioritātēm. Līdzekļu apguvē ir veidota integrēta pieeja, lai fondu ieguldījums sniegtu labumu un sasniegtu gaidīto rezultātu. Paredzēta arī sabalansēta starpnozaru sadarbība, piemēram, būs ieguldījumi vides problēmu risināšanā, nabadzības risku risināšanā. "Visās jomās, kur redzam nepieciešamību tālākām reformām, kohēzijas līdzekļi ir būtisks stimuls mērķu sasniegšanai," sacīja FM valsts sekretāres vietnieks.
Kohēzijas politikas fondu līdzfinansētie ieguldījumi 2007.-2013.gada plānošanas periodā būtiski stimulējuši ekonomisko aktivitāti. Sagatavotā darbības programma nosaka kohēzijas politikas fondu stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados, valdībā izskatītajos dokumentos raksta FM.
Kohēzijas politikas fondu ieviešanai būs pieejami 4,418 miljardi eiro, ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apmērā. Kohēzijas politikas fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā ietverti astoņi prioritārie virzieni un norādīts tiem pieejamais kohēzijas politikas fondu finansējums.
Prioritārajā virzienā Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju koncentrēšanu, uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas un sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tostarp jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju pētniecībai un attīstībai palielināšanos. Šis virziens tiks finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), un kopējais ES finansējums ir 467,52 miljoni eiro.
Savukārt prioritārajā virzienā IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā. Šī prioritāte tiks finansēta no ERAF līdzekļiem, un kopējais ES finansējums ir 192,78 miljoni eiro.
Mazo un vidējo komersantu konkurētspējas prioritārajā virzienā plānots veicināt ekonomisko aktivitāti, īpaši reģionos, un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitātes palielināšanos, nodrošinot saimnieciskās darbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, attīstot klasteru darbību, cilvēkresursus, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Tiks arī uzlabota tiesu sistēma un celta kapacitāte valsts pārvaldē darbam ar saimnieciskās darbības veicējiem. Plānots sniegt atbalstu saimnieciskajai darbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstībai. Šis virziens tiks finansēts no ERAF līdzekļiem, un kopējais ES finansējums ir 317,17 miljoni eiro.
Prioritārajā virzienā Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Iecerētas investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, plānots uzlabot siltumavotu efektivitāti. Paredzētas arī investīcijas videi draudzīga transporta attīstībā. Šajā virzienā no ERAF paredzēti 297,506 miljoni eiro, bet no Kohēzijas fonda - 194,266 miljoni eiro.
Vēl viens prioritārais virziens ir Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte. Tajā atbalsts tiks sniegts iniciatīvām, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, un iniciatīvām, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un sekmē atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām, kā arī nodrošinās dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas. Plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju. Šajā virzienā no ERAF līdzekļiem paredzēti 380,77 miljoni eiro, bet no Kohēzijas fonda - 190,138 miljoni eiro.
Prioritārajā virzienā Ilgtspējīga transporta attīstība atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu kvalitatīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru. Šajā virzienā no ERAF līdzekļiem paredzēti 235,478 miljoni eiro, bet no Kohēzijas fonda - 924,29 miljoni eiro.
Savukārt Nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālās iekļaušanas prioritārajā virzienā plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību un nodrošinot informāciju par darba tirgus situāciju un tendencēm ilgtermiņā. Plānoti ieguldījumi, lai pilnveidotu darba vietu kvalitāti un veicinātu gados vecāku strādājošo ilgāku nodarbinātību. Tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju iesaistīšana darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. No ERAF šajā programmā paredzēti 193,377 miljoni eiro, no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem - 331,56 miljoni eiro, no jauniešu nodarbinātības iniciatīvas programmas - 58,02 miljoni eiro.
Prioritārajā virzienā Izglītība, prasmes un mūžizglītība tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai. Atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, lai nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, lai uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām. No ERAF līdzekļiem šajā programmā paredzēti 277,46 miljoni eiro, no ESF - 238,5 miljoni eiro.
Tehniskajai palīdzībai programmā Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai paredzēti 21,42 miljoni eiro, tehniskajai palīdzībai programmā Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai - 39,18 miljoni eiro, tehniskajai palīdzībai programmā Atbalsts KF ieviešanai un vadībai - 40,72 miljoni eiro.
FM līdz februāra beigām jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) programma Izaugsme un nodarbinātība. Šī gada pirmais ceturksnis būs veltīts tālākām diskusijām ar EK par iesniegto programmu. Eberhards pauda cerību, ka sarunas ar EK varētu noslēgties jau pavasarī. Paralēli tiek gatavots nacionālais regulējums un normatīvi, informēja FM valsts sekretāres vietnieks.
Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Kultūras ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 17.februārim jāiesniedz FM informācija par plānotājiem ātrāk sākamajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem.
FM norāda, ka nākamajos septiņos gados Latvija būs ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm, un uz katru iedzīvotāju 2014.-2020.gada periodā no ES budžeta Latvija saņems aptuveni 3000 eiro. Periodā no 2014.-2020.gadam pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir mazāks nekā iepriekšējais, tomēr Latvijai izdevās panākt labus nosacījumus būtiskākajās sarunu pozīcijās, atzīmē FM.
Jaunajā periodā plānots vienkāršot ES fondu ieviešanas sistēmu, tādējādi to padarot ērtāku un draudzīgāku projektu īstenotājiem. Tiks samazināts ES fondu ieviešanā iesaistīto iestāžu un normatīvo aktu skaits, kā arī uzlabota uzraudzības un kontroles sistēma, informē FM.
FM prognozē, ka šā gada pirmajā pusē paātrināti tiks sākti ieguldījumi jauniešu bezdarba mazināšanas aktivitātēs un ceļu infrastruktūrā. Citas jaunā perioda investīciju aktivitātes pamazām sāksies 2014.gada otrajā pusē un 2015.gadā.
Darbības programma Izaugsme un nodarbinātība definē Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020, Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Nacionālo reformu programmu, ES Padomes rekomendācijām par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu.