Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.
Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbinieku atbrīvošanu.
Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.
NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā.
Petraviča arī akcentēja, ka darba devējiem būtu rūpīgi jāizvērtē iespēja, vai darbinieki skarto nozaru uzņēmumos tiešām būtu jāatlaiž, jo valsts nodrošinās virkni atbalsta mehānismu.
Ministre stāstīja, ka viens no šādu paziņojumu iesniegušajiem uzņēmumiem ir airBaltic, kas neredz iespēju tuvākā gada laikā atjaunot lidojumus tādā apmērā, kādā tie bijuši līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai. Petraviča pavēstīja, ka uzņēmuma vadība uzskata, ka neesot korekti izmantot dīkstāves pabalstus darbinieku noturēšanai, jo prognozes par darbības jaudas atgriešanu tāpat liecinot, ka darbinieki būtu jāatlaiž.
Kā ziņots, Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš paziņoja, ka valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro.
Valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.
LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.
Kā vēstīts, Saeima lēma, ka Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro.
Pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma NVA vadītāja Evita Simsone atzina, ka brīdī, kad Latvijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis un NVA klātienē klientus neapkalpo, tie tiks gaidīti pēc 14.aprīļa, kad atlaistajiem varētu tikt piedāvāti aģentūras pakalpojumi.
Naudu Latvijai
00