Lai ieviestu jauno modeli ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būtu jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, bet 2026.gadā un turpmāk ik gadu - 106,5 miljoni eiro, liecina jaunākie finansēšanas modeļa aprēķini. Taču nepieciešamais finansējums tam nedz 2025.gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.
Pārskatot savu budžetu, IZM jaunā modeļa ieviešanai varētu novirzīt pāris miljonus eiro, aģentūrai LETA pauda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV). Daļu finansējuma IZM piedāvā atrast, uz Eiropas Savienības fondu programmām pārliekot atsevišķas valsts budžeta programmas zinātnē. Taču IZM budžetā atrastais nenosegtu pat pusi no nepieciešamā finansējuma.
Tas, kā IZM plāno ieviest jauno skolu finansēšanas modeli bez tam iezīmētā finansējuma, joprojām satrauc atsevišķus opozīcijas deputātus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
IZM parlamentārā sekretāre komisijas sēdē otrdien atzina, ka visu nepieciešamo finansējumu ministrijas resorā vien neizdosies atrast. Vienlaikus, pēc viņas sacītā, koalīcija ir apņēmusies atrast trūkstošo finansējumu.
Tāpat vēl nav panākta vienošanās, vai reformu no 1.septembra īstenos pakāpeniski, pilnā apmērā vai tā ieviešanu atliktu vēl par gadu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu solīja līdz gada beigām.
IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025.gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.
Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.
Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.