Viņš informēja, ka būvnieks pamattrases būvdarbus, kas būs saistīti ar Iecavas būvmateriālu bāzi, plāno sākt jau šogad, bet lielāka mēroga būvdarbus - nākamgad.
Viņš skaidroja, ka šo ziemas periodu EDzL plāno izmantot, lai maksimāli daudz piegādātu būvmateriālus, jo ziema ir pateicīgākais laiks, lai varētu nodrošināt būvmateriālu piegādi, jo ceļa virskārta ir sasalusi.
"Visnepateicīgākais laiks būvmateriālu piegādēm ir atkusnis. Protams, apkārt dzīvo iedzīvotāji, un būvnieks pilnībā saprot un uzņemas atbildību, lai ceļi būtu tādā stāvoklī, lai iedzīvotāji tos pilnvērtīgi var izmantot," norādīja Diļevs.
Diļevs informēja, ka būvniecības process sākās ar komandas mobilizāciju no būvnieka puses un ar visas dokumentācijas sakārtošanu. Tostarp EDzL ir autorizējis AS "Sadales tīkls" veikt elektrības pieslēgumu, notiek meža izciršanas darbi pašā Iecavā un arī pašā pamattrasē apmēram 100 hektāru platībā.
"Kopuzņēmums "E.R.B. Rail JV" arī sāk savstarpēju sadarbību un pielāgojas viens otra darba stilam - pašreiz viens no uzņēmumiem ir gatavs sākt darbus nekavējoties, bet citam, zinot, kādus projektus viņi ir realizējuši, vispirms ir svarīgi visu "salikt uz papīra" un izvērtēt visus riskus. Kad tas viss ir izdarīts, tad ir skaidrs, un sākam būvdarbus," papildināja Diļevs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban visi dokumenti ir kārtībā un notiek gala sarunas ar Satiksmes ministriju (SM) par VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) sadarbības līgumu, jo, sākot būvdarbus, LVC nodos projekta ieviesēju lietošanā reģionālos autoceļus.
"Protams, autoceļu stāvoklis nav pateicīgs smagajām kravām un intensitātei, tādēļ notiek gala sarunu fāze par sadarbības līguma parakstīšanu. Pirmajā būvatļaujā, ar ko uzsāksim būvdarbus, šobrīd ir iesniegti visi dokumenti Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. Redzam, ka, iespējams, jau novembrī varam sākt būvdarbus - ja visi dokumenti ir kārtībā, tad būvnieks dodas uz būvlaukumu un sāk būvlaukuma iekārtošanu," piebilda Diļevs.
Vienlaikus AS "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijā būvniecības stratēģiju ir plānots sākt tieši ar dienvidu posmu. Tas ir nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk savienotos ar Lietuvas robežu, kā arī šim posmam pirmajām būvatļaujām ir saņemts finansējums.
Viņa papildināja, ka pirmās būvatļaujas ir iesniegtas būvniekam - tie ir 12,3 kilometri, savukārt kopumā šis posms ir 45 kilometri. Pēc viņas teiktā, patlaban tehniskie projekti ir izstrādāti, un šobrīd atlikušie ir skaņošanas fāzē ar trešajām pusēm.
"Ja mēs runājam par taisno koridoru, lai savienotu Lietuvu ar Igauniju, tad arī tur visi pamata risinājumi no projektētāju puses ir iesniegti, bet mēs šobrīd esam uz nelielas pauzes, gaidot apstiprinājumu no valdības pirmajai kārtai, kā tieši mēs Latvijā šo trasi būvēsim un vai mēs arī apstiprinām optimizācijas variantus. No tā arī ir atkarīgs, kā mēs tālāk projektēsim šo pamattrasi," norādīja Gruškevica.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.