Pētījums aplūko laika posmu no šī gada 1.marta līdz 30.augustam Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Pētījumā tika aplūkoti Twitter profili, kuri šajā laika posmā piedalījās diskusijās, vai publicēja informācija par NATO.
Visaktīvāk automatizētie profili šajā laika posmā darbojās Igaunijā, kur 87% no kopējās krievvalodīgās komunikācijas nāca no šāda tipa kontiem. Latvija atrodas otrajā vietā ar 85% satura, Lietuva ir trešā ar 81%, bet Polijā šis īpatsvars bija vismazākais - 80%.
Šie automatizētie konti visbiežāk koncentrējās uz aktuālo ziņu atspoguļošanu, bieži pārkopējot dažādu avotu ziņas vai to virsrakstus, reizēm pat nepievienojot saiti uz pilno ziņu.
Pētnieki secināja, ka šāda automatizēto profilu rīcība liecina par to, ka Krievijas interneta telpa arvien vairāk sāk atgādināt tās mediju telpu, kur lielākā daļu mediju tieši vai netieši tiek kontrolēti valstiskā līmenī.
Pētnieki arī atklāja, ka krievvalodīgajā informācijas telpā aptuveni 70% no šajā pētījumā aplūkotajiem Twitter profiliem bija automatizēti. Pretstatā angļu valodā runājošajā informācijas telpā šādi profili veidoja 28%.
Pētnieki arī norāda, ka mūsdienās, kad autoritāras valstis kontrolē daudzus medijus, sociālie tīkli ir būtisks līdzeklis, kas ļauj sabiedrībai paust savu viedokli vai nostāju. Taču šī iespēja tiek apdraudēta, ja informācijas telpu aizpilda automatizēti roboti, nevis īsti cilvēki.
pievienota pēdējā rindkopa
tā gadās
Vārds