Liels budžets, patukša ķeša

Nākamajā gadā prognozēts 2,8% Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums un 2,5% inflācija, nodrošinot valsts budžetā papildus teju 600 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 500 miljoni eiro ir jau sadalīti dažādiem mērķiem; prāva šīs summas daļa – 166 miljoni eiro – paredzēti pensiju indeksācijai. Otrdien pēc valdības sēdes, kurā visi klātesošie ministri uzskaitīja nozaru prioritātes valsts budžetā turpmākajos trīs gados, Reirs precizēja, ka pāri palikusī summa, kas nākamajā gadā jāsadala ministriju un valsts iestāžu nosauktajiem mērķiem, ir ap 130 miljoniem eiro, tātad vairāk nekā septiņas reizes mazāka par vēlamo. «Budžeta pieprasījumi ir pamatoti, šīs vajadzības ir pamatotas. Jāsamierinās, ka līdzekļu ir tik, cik ir,» atzina finanšu ministrs. Pašlaik ministrijās vēl turpinās darbs, lai pārskatītu esošās programmas un meklētu papildu līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Valdības sēdē premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) aicināja katru ministru nosaukt trīs galvenās prioritātes nākamā gada budžetā, tomēr pēc sēdes atzina, ka šo pasākumu uzskaitījums vēl nebūt nenozīmē, ka šiem mērķiem finansējums ir garantēts, jo tie būšot koalīcijas diskusiju rezultātā pieņemti lēmumi. Viņš komentēja, ka valdības deklarācijā iekļauti lielie mērķi – finanšu sistēmas sakārtošana, ekonomisko noziegumu tiesas izveidošana, kā arī administratīvi teritoriālās reformas un no tās izrietošās skolu tīkla reformas finansēšana un veselība aprūpes sistēmas uzlabošana. Ir citi pamatpasākumi, par kuru finansēšanu pat netiek diskutēts, tostarp 2% no iekšzemes kopprodukta arī nākamgad iedalīs valsts aizsardzības pasākumiem. Tomēr skaidrs,ka tie nav vienīgie mērķi. "Runājam par izaugsmes iespējamu pārdali, nevis kaut kā atņemšanu vai samazināšanu," uzsvēra Kariņš.

Finanšu ministrija saskaitījusi kopumā 334 pieteiktos prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžetā. Ministri valdības sēdes laikā nosauca dažādas prioritārās vajadzības, tostarp turpinot pasākumu plānu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanai, kam no 2020. gada vajadzīgi papildus 559 000 eiro. 427 000 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstoši likumam noteiktos čeku loterijas laimestus; veselības jomā kompensējamo medikamentu nodrošināšanai budžetā prasīti 38,5 miljoni eiro, 21 miljons eiro – veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kā arī 14 miljoni eiro psihiskās veselības aprūpes plāna ieviešanai. Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) atzina, ka prioritāšu lokā būtu jānosauc arī veselības aprūpes darbinieku atalgojuma celšana, taču tā jau ar Saeimas lēmumu ieplānota likumā, lai arī skaidrs, ka netiks izpildīta ne tuvu tur plānotajā apjomā – par 20%.