Kā aģentūru LETA informēja KEM, valdība atbalstīja vairākus enerģētikas jomas pasākumus, kuru īstenošanai 2024.gadā plānots novirzīt 86,2 miljonus eiro. No tiem būtiskākie pasākumi ir atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un mērķēta atbalsta sistēmas izveide, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.
Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Latvenergo" valsts kapitāldaļu turētājam no dividenžu maksājumiem paredzēts 2024.gada valsts budžetā novirzīt ne mazāk kā 199,3 miljonus eiro.
Lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, KEM piedāvā ar nākamā gada 1.janvāri turpināt piemērot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu izmaksu segšanai. Proti, daudzbērnu ģimenēm 25 eiro liels izmaksu samazinājums katru mēnesi, bet pārējām grupām - 20 eiro.
Atbalsta nodrošināšanai katru gadu līdz 2026.gadam plānots novirzīt 23,9 miljonus eiro.
KEM drīzumā virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus regulējumā "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi", lai ar 2024.gada 1.janvāri atbalsts aizsargātajiem lietotājiem būtu jau piemērojams.
Lai arī, kopš šā gada pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, mērķis ir nodrošināt pēc iespējas automatizētu mērķēta atbalsta sistēmu, kuru izmantos situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi - visā apkures sezonā, bet piešķirt brīdī, kad tiks konstatēts energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū.
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Tās būs mājsaimniecību grupas ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% un vairāk no mājsaimniecības ienākumiem.
Ar šo sistēmu tiks sniegts mērķēts energoresursu atbalsts tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Likumprojekts par šo sistēmu šā gada jūnijā tika apstiprināts valdībā un šobrīd iesniegts Saeimai.
Kā norāda KEM, sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām, pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm - Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas izstrādes un ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV). Mērķēta atbalsta sistēmas ieviešanu rekomendē arī Eiropas Komisija (EK), Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) un OECD. 2024.gadā EIKIS sistēmas ieviešanai un uzturēšanai plānots novirzīt 290 000 eiro.
Savukārt elektroenerģijas tarifu stabilizācijai un pieauguma samazinājumam mājsaimniecībām plānots novirzīt līdz 50 miljoniem eiro. Par AS "Latvenergo" dividenžu rezervēšanu elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai valdība vienojās jau šā gada 26.septembrī. KEM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm šobrīd strādā pie dažādiem risinājumiem tarifu kāpuma ierobežošanai.
KEM līdz 1.novembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu ar izvērtējumu, kādā apmērā un veidā AS "Sadales tīkls" tarifu samazinājuma piemērošana ir turpināma 2024.gadā un, kāds ir kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs.