Tomēr aptuveni 900 uzņēmumiem valdības pārņemtajā bankā ir konti, noguldījumi vai citas kreditoru saistības, un rūpnieki iesaka pašreizējā situācijā rīkoties kā nepārvaramas varas - "force majeur" - gadījumā. Tas ļautu viņiem vismaz savstarpējos norēķinos nepiemērot citam pret citu nekādas soda sankcijas.
"Ja nav apgrozāmo līdzekļu - un jūs labi zināt, ka celtniecības nozare trešo gadu pēc kārtas strādā ar zaudējumiem, tātad brīvu līdzekļu vispār nav," uzsvēris Lietuvas Būvnieku asociācijas prezidents Adakrs Šeštakausks.
Rūpnieki atzīst, ka daļa uzņēmumu turējušas kontus bankā "Snoras" lielāku procentu dēļ, bet daļa bijuši spiesti tur turēt visus savus līdzekļus, jo nav varējušas saņemt aizdevumus no citām bankām. Pēc Besagirska teiktā, tieši tā arī ir nopietnākā problēma. "Ņemot no bankas kredītu, banka pieprasa, lai tajā turētu visus citus produktus un lielāko daļu savu līdzekļu," viņš skaidrojis.
Tikmēr daži rūpnieki aicinājuši vismaz savstarpējos norēķinos piemērot līgumos paredzēto nepārvaramas varas gadījumu, kas ļautu paglābties no finansiālām sankcijām, pastāstījis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Ģedimins Rainis.
"Ja citi kreditori iesaka valstij vienkārši pārņemt saistības, kas saistītas ar viņu kreditoru prasībām, (..) tas nozīmē, ka valstij tādā vai citādā veidā nāktos uzvelt visu nodokļu maksātāju pleciem vairākus miljardus litu - vai nu ar lielākiem nodokļiem vai lielāku parādu nastu. Nezinu, vai citiem nodokļu maksātājiem tas būtu pieņemams lēmums," - tā šo prasību komentējusi Šimonīte.
Premjerministrs Kubiļus otrdien pauda viedokli, ka nacionalizētās bankas problēmām nebūs lielas ietekmes uz Lietuvas uzņēmējdarbību. Pēc viņa teiktā, tikai 260 uzņēmumu noguldījumi bankā "Snoras" pārsniedz apdrošināmo summu - 100 000 eiro (70 280 latus).
Tomēr Kubiļus uzsvēra, ka visupirms jāsagaida trešdiena, kad paredzami "Snoras" pagaidu administratora atzinumi par situāciju bankā un kļūs skaidrs, kādas summas nepieciešamas tās "atdzīvināšanai". Viņš arī pauda bažas, ka ar medijos pieminētajiem 800 miljoniem litu (163 miljoniem latu) tam varētu nepietikt.