Likumprojektus Saeimā sāks izpētīt pirms pieņemšanas

Pēdējo pāris gadu laikā Saeimā arvien biežāk nonākuši dažādi nekvalitatīvi, slikti izstrādāti vai nepārdomāti likumprojekti. Pagājušā gada nogalē tam uzmanību pievērsa arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, sakot, ka katrai kļūdai apakšā ir vārds un uzvārds.

"Pērn kontekstā ar peripētijām ap mikrouzņēmuma nodokli ideja par Saeimas analītiskā dienesta izveidi uzmirdzēja kā cerību stars drūmās debesīs," raksts laikraksts, piebilstot, ka esam viena no retajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur šāda dienesta nav. 

Analītiskā dienesta veidošanu Saeimas prezidija pavadībā kūrē Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, kura gan neko vairāk pašlaik par dienestu neatklāj, taču norāda, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss uz vadītāja amatu. Šobrīd viss tiek precizēts, lai pieņemtu galīgos lēmumus. 

Šobrīd nav skaidrs, kā tieši dienests strādās un kādas būs tā pilnvaras, Pētersone laikrakstam norāda, ka nevēlas steigties notikumiem pa priekšu. Taču laikraksta rokās nonācis dokuments ar prasībām vadītājam - jābūt maģistra grādam, pieredzei vadot kolektīvu, jābūt ar vismaz 5 gadu pieredzi pētnieciskā darbā un angļu, franču vai vācu valodas zināšanas vismaz C1 līmenī, kā arī vairākas citas prasības. 

Vadītāja alga varētu būt ap 2300 eiro uz papīra, bet trim viņa pakļautībā strādājošajiem pētniekiem ap 2000 eiro uz papīra. 

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) laikrakstam norādījusi, ka šāda ideja Saeimas gaiteņos grozās jau vismaz kopš 2014. gadā un tā bijusi viņas apņemšanās stājoties amatā. Viņa skaidrojusi, ka arī OECD pētījums ir norādījis, ka Latvijas parlamentam ir vāja analītiskā kapacitāte. 

Bet konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars teicis, ka dīvaini, ka tikai tagad tiek domāts par šāda dienesta izveidi. "Bez šāda dienesta deputāti ir kā bez rokām. Latvijā likumi bieži vien tiek rakstīt uz intuīciju, un tā ir liela problēma," teicis eksperts, norādot, ka bieži vien likumi nostrādā, bet bieži vien nē. 

Dienas Bizness norāda, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šāda tipa domnīcas darbojas jau kopš 1990.gadiem.