"Ja ir ideja un vēlēšanās, iespēja un nauda atnāk pati," saka projektu vadītāja Liene Feldmane, kura divu gadu garumā līvbērzniekiem palīdzējusi īstenot dažādus projektus, dzīves kvalitātes uzlabošanai piesaistot 23,5 tūkstošus eiro no nīderlandiešu apvienības KNHM projekta Sabiedrība ar dvēseli.
"Kad atnācām uz šejieni dzīvot, pēc ūdens ar spaiņiem gājām uz pumpi ceļa malā, tualete ārā, logi izpuvuši," jaunās dzīves sākumu, apmetoties vecajā skolotāju mājā līdzās Aizupes pamatskolai, atceras Maija un Andis Siliņi, kuri atzīst, ka reti kura jauna ģimene labprāt izvēlētos tādu dzīvokli, ko viņiem kā jaunajiem speciālistiem, kas sāka darbu vietējā skolā, ierādīja pašvaldībai piederošajā skolotāju mājā. Pirms diviem gadiem mājas iemītnieki uzzināja par iespēju no apvienības KNHM iegūt naudu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kaimiņi apspriedušies, rakstīja projektu, lai mājā beidzot ievilktu ūdensvadu, un ieguva atbalstu. Darbus veica paši, piesaistot visus iespējamos palīgus, kas vien no tā kaut ko saprata. Iegūstot balvu par prasmīgi īstenotu ieceri, skolotāju mājas iemītniekiem radās idejas citiem darbiem. Un, tā kā apvienības atbalstu varēja iegūt arī nākamajā gadā, līvbērzniekiem projekts jau bija gatavs — trijos apdzīvotajos skolotāju dzīvoklīšos ielikt jaunus logus. Taču pirmajā projekta īstenošanas gadā var saņemt 100% ieceres atbalstu (1000 eiro vienam projektam), bet nākamajā gadā viena ceturtā daļa līdzfinansējuma jāpiešķir vietējai pašvaldībai un vēl tikpat daudz jāpieliek pašiem iedzīvotājiem. "Apspriedāmies ar kaimiņiem un izrēķinājām, ka par saviem līdzekļiem nomainīt logus visā dzīvoklī paši nevaram, bet līdzfinansējumam sagrabināsim. Tagad dzīvokļos ir gan siltāk, gan arī klusāk, vairs tik ļoti nedzird garāmbraucošo mašīnu troksni," piebilst Andis Siliņš.
Šādu stāstu Līvbērzē ir veseli 30, bet īpašs tas ir par Vārpas ciemu — bijušo kolhoza ciematu patālu no pagasta centra. Lai ciema iedzīvotājiem, kas par šiem projektiem izrādīja īpašu interesi un bija sevišķi aktīvi, beidzot būtu kur nomazgāties, viņi atjaunoja veco pirti, brīvā laika pavadīšanai izveidoja ģimenes centru, ierīkoja trenažieru zāli, rīkoja pasākumus ciema iedzīvotājiem un vasaras atpūtas nometnes bērniem. Viņi atdzīvināja sen apsīkušo sabiedrisko dzīvi un lietas, kas te daudziem sen jau bija aizmirsušās. Savukārt Cimāles mājas iedzīvotāji sasparojās un nomainīja veco cauro jumtu, kurš nebija labots vismaz 30 gadu. Mājas iedzīvotāja Marita Ādamsone saka: "Domāju, ka esam vieni no pirmajiem laukos, kas paši draudzīgi uzliek jumtu daudzdzīvokļu mājai, un tas mudina mūs jauniem kopīgiem pasākumiem savas vides sakopšanā." Arī šis projekts ieguvis 500 eiro lielu balvu, nomainītas vēl kāpņu telpas durvis un remontēs pašu kāpņu telpu.
Divos gados šo projektu īstenošanā iesaistījušies vairāk nekā 300 līvbērznieku — gandrīz astotā daļa no visiem pagasta iedzīvotājiem —, bet ieguvēji no tā ir viņi visi. L.Feldmane saka: "Šie darbi lieliski parādīja, cik daudz var izdarīt, cilvēkiem apvienojoties. Domāju, ka reizē ar sakārtotām kāpņu telpām, izgaismotu baznīcu, izremontētu korekcijas klasi, skolas avīzi, jauniem tautas tērpiem dejotājiem liels ieguvums ir arī dažādu paaudžu iedzīvotāju saliedētība. Daži līvbērznieki pēc paveiktajiem darbiem atzina, ka labāk iepazinuši kaimiņus, sākuši sveicināties, projekta noslēgumā rīkojuši kopīgus piknikus."
Vienā vietā Nīderlandes apvienības atbalstītos projektus var īstenot trīs gadus pēc kārtas. Līvbērzē šī iespēja izmantota jau divus gadus, bet šogad nolemts ieturēt pauzi, jo pagaidām nav skaidrs, vai pēc tam, kad izveidos Jelgavas novadu, kurā iekļausies arī Līvbērze, jaunā pašvaldība būs ieinteresēta šādu projektu līdzfinansēšanā. "Paradokss, bet mazās un ne pārāk turīgās pašvaldības ir vairāk atvērtas iedzīvotāju aktivitātēm un gatavas palīdzēt kaut ar mazumiņu nekā lielās pašvaldības, kurām naudas netrūkst. Tajās parasti uzskata, ka paši visu var izdarīt, tikai rezultāts parasti jāgaida ilgi," piebilst L.Feldmane. Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja Ilze Vītola atzīst, ka daudzas no lietām, ko divos gados paveikuši paši iedzīvotāji, naudas trūkuma dēļ pašvaldība drīzumā nevarētu izdarīt. "Kaut gan tajā pašā laikā iedzīvotāji pierādīja, ka arī ar nelielu summu, ja viss pareizi saplānots un paši ķeras pie darba, var paveikt pietiekami daudz," saka I.Vītola.