Vanaga paziņoja, ka LIZDA padome pulcēšoties uz vēl vienu ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Vanaga neizslēdz iespēju, ka streiks varētu tikt atsākts.
Valdības ārkārtas sēdē Vanaga aicināja neapstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos precizējumus pagājušajā nedēļā apstiprinātājos noteikumu grozījumos. Šoreiz Vanaga iebilda, ka LIZDA nevarot pārliecināties par pedagogu slodžu balansēšanu, jo neesot aprēķinu.
Viņa aicināja jautājumu par pedagogu slodžu sabalansēšanu turpināt skatīt valdības sēdē pēc nedēļas. IZM esot pieejami visi nepieciešamie dati nepieciešamo aprēķinu veikšanai, un tad tādus varēšot iesniegt. Šāds piedāvājums izpelnījas kritiku no valdības politiķu puses.
Pēc Vanagas teiktā, arodbiedrība secinājusi, ka janvārī piešķirtais finansējums pedagogu slodžu balansēšanai esot pārlikts atalgojuma pieauguma grafika īstenošanai.
LIZDA arī redzot, ka IZM sniegtie aprēķini par atalgojuma pieaugumu liecinot, ka tas nav paredzēts sešās pašvaldībās - Augšdaugavā, Kuldīgā, Līvānos, Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Preiļos. Vanaga pieļāva, ka tā varot būt arī kāda neprecizitāte aprēķinos no arodbiedrības puses, tāpēc esot nepieciešams laiks to precizēt.
Vēlāk LTV Vanaga sacīja, ka LIZDA padomes ārkārtas sēde notikusi jau trešdienas vakarā. Tajā esot nolemts, ka LIZDA kopā ar pašvaldībām līdz 10.maijam pētīšot un centīšoties noskaidrot, vai ar valdības papildus piešķirto finansējumu pietiek gan algu celšanai, gan slodžu balansēšanai, un tad lemšot par tālāko rīcību. IZM gan ir uzsvērusi, ka tieši pašvaldības ir līdzatbildīgas gādāt, lai piešķirtais finansējums tiek sadalīts tā, lai pedagogi saņem lielāku atalgojumu.
Valdība šodien apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības. IZM ir pārliecināta, ka līdz ar trešdienas lēmumiem valdība ir izpildījusi visas pedagogu streika prasības.
Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21.aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.
Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.
Šī summa tiks piešķirta no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9,04 miljoniem eiro, ko paredz valdības 21.aprīļa lēmums par pedagogu atalgojuma celšanu.
Valdības noteikumos arī precizēts, ka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet struktūrvienību vadītājiem zemākā atalgojuma likme nevarēs būt zemāka par 60% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.
Profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemākā darba algas likme nevarēs būt mazāka par 80% no izglītības iestādes vadītājam noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes. Vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmei būs jābūt lielākai par pedagogu zemākās mēneša darba algas likme pie darba slodzes 40 stundas nedēļā.
Tāpat valdība apstiprināja akadēmiskā personāla atlīdzību palielināšanai nepieciešamā finansējuma avota maiņu. Paredzēts, ka 2 821 222 eiro šogad tiks piešķirti no finansējuma dotācijām brīvpusdienu nodrošināšanai jaunāko klašu skolniekiem. IZM skaidroja, ka finansējuma izmaiņas izglītojamo ēdināšanai no 1. līdz 4.klasei plānotas no šī gada jūnija, ne gada sākuma.
Iepriekš tika noteikts, ka nepieciešamais finansējums augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumam tiks nodrošināts no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai. Tam iebilda augstāko izglītības iestāžu pārstāvji, vēršot uzmanību, ka tādā gadījumā augstskolām būtu jārod papildus finansējums.
Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.
Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas un IZM piekāpās, meklējot papildus miljonus pedagogu prasību izpildei.
(Papildināta ar jaunāko informāciju.)