Arodbiedrībā uzsvēra, ka LIZDA ir piedalījusies darba grupas sanāksmēs, lai pārrunātu un pilnveidotu pedagogu darba samaksas modeļa trūkumus un nepilnības, taču, saņemot rezultātu, LIZDA secinājusi, ka IZM neņemot vērā sadarbības partneru viedokli un piedāvājumus.
"Patērētais laiks darba grupu sanāksmēs ir lieki iztērēts, un reāls pienesums no tām nav jūtams, šis elements vairāk ir bijis butaforisks, lai IZM varētu argumentēt, ka kopdarbs ar sadarbības partneriem ir norisinājies," norādīja arodbiedrībā.
LIZDA ir pārliecināta, ka nebūs iespējams sasniegt IZM izvirzītos uzstādījumus, ja netiks mērķtiecīgi un ilgtermiņā ieguldīts cilvēkresursos - gan morāli novērtējot, gan profesionāli pilnveidojot, gan nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu.
Arodbiedrības ieskatā, IZM līdz šim ir aktīvi centusies veikt radošu manipulāciju ar sabiedrību, sniedzot tai nepatiesus datus, kuru ieviešana realitātē esot apšaubāma.
"Ir virkne neatbildētu jautājumu par resursu sadali, par naudas un finansiālā atbalsta avotu," uzsvēra arodbiedrībā, norādot, ka būtiski ir ieviest viscaur pedagogu modelim vienlīdzības principus, kas paredz adekvātu novērtējumu visiem nozarē strādājošajiem, un veidot secīgu grafiku par laika termiņiem, kuru pamatnostādnes būtu ņemamas vērā no alternatīvā pedagogu darba samaksas modeļa.
LIZDA esot nācies secināt, ka IZM piedāvātajā pedagogu darba samaksas sistēmā trūkumu un neskaidrību ir pietiekami daudz, lai nedotu piekrišanu tālākai normatīvo aktu projektu virzībai. LIZDA norāda, ka atvēlētie līdzekļi pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidei ir ļoti liels atbalsts, taču deviņi miljoni eiro šim gadam un 27 miljoni eiro pilnam nākamajam gadam pilnībā neatrisina atalgojuma problēmjautājumus izglītības un zinātnes nozarē.
LIZDA gan norāda, ka atbalstāms ir IZM izvirzītais pedagogu atalgojuma politikas virsmērķis - pieejama kvalitatīva izglītība ikvienam skolēnam. Arodbiedrība akcentēja, ka kvalitatīvu izglītību spēj nodrošināt motivēti pedagogi. Pedagogu darba samaksas modelis sevī ietver pieaugumu, taču tas ir procentuāli mazākajai nozares daļai.
"Lielākajai daļai izglītības iestāžu finansējums samazinās vai paliek līdzšinējā apjomā, klaji tiek ignorēts vienlīdzīguma un taisnīguma princips, kura nepieciešamība un aktualitāte tika akcentēta alternatīvajā pedagogu darba samaksas modelī," pārliecināta arodbiedrība.
"Mēs nevaram šauri skatīties uz skolu reorganizācijas tīkla iecerēm, kas potenciāli apdraud mazo skolu slēgšanu. Šis ir jautājums, kas skar gan nacionālo drošību, gan nacionālo identitāti, kas veicina atsevišķiem reģioniem atšķirtību no latviskās vides, jo skola ir kā pagasta centrs, kurš uztur cilvēkus gan ar darbvietām, gan kopības izjūtu un piederību Latvijas nācijai. Šādi gadījumi būtu individuāli izskatāmi," uzskata LIZDA.
Arodbiedrība ir pārliecināta, ka nozarē strādājošajiem līdz jaunā mācību gada sākumam ir skaidri jāzina, kas paredzēts arī vidējā termiņa ietvaros. Tas būtu kā apliecinājums, ka izglītība tiešām ir valdības prioritāte, un pierādītu valdības atbalstu, izpratni pret nozarē strādājošajiem.
LIZDA ir iestājusies un iestāsies par izglītības nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanu, tāpēc turpinās sadarboties ar valdības, parlamenta, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjiem, lai sasniegtu LIZDA mērķus.
LIZDA ir lūgusi iespēju tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), lai pārrunātu radušos situāciju pedagogu darba samaksas modeļa sistēmas pilnveidē.
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.